Kļūda

Ja es gribētu to izteikt vārdos, es kļūdītos. Ja es izvēlētos vienu vai otru ceļu, es kļūdītos. Ja es gribētu uzzināt kaut ko, ko es nezinu, es kļūdītos. Ja es lasītu grāmatu, es kļūdītos. Ja es kaut ko rakstītu, es kļūdītos. Vai kaut kam ir jēga, ja es kļūdos?

Kļūda ir kā upe, kurai ir jātiek pāri. Kļūda ir kā tuksnesis, kam jāiziet cauri.

Tikai kļūdoties es saprotu, ka es neesmu parfekts, jo tāds ir tikai Dievs! Viņš izteica vienu Vārdu un nekļūdījās. Viņš cilvēkam deva vienu un otru ceļu un nekļūdījās.

Kļūdas mūs nomāc, jo mēs meklējam perfektumu. Perfekts ir Dievs, bet tu esi cilvēks. Lūdzoties, cilvēks tiekas ar Dievu. Cilvēks ir kontaktā ar Perfekto. Cilvēks ir Dievā un kļūst liecinieks nekļūdīgumam. Lūdzoties, es nekļūdos.

Autors: Sem. E. Slišāns