Viss
sākas
ar
to, ka
es
piecēlos,
nē...es
gribēju
piecelties,
bet
necēlos,
tāpēc
izbaudīju
pēdējo
brīdi
siltajā
gultā.
Tad
ātri
piecēlos
un
sāku
rosīties,
uzvilku
sutanu
un
devos uz
kapelu.
Kapelā atradās
daži
semināristi,
un
es
viņiem
pievienojos.
Tad
sekoja
Laudes
un
pēc
tām
meditācija. Pēc
20
minūtēm
sākās
Svētā
Mise.
Sv.
Misē
piedaloties,
es
pārvarēju
savu
gurdenumu, miegu
un
koncentrējos
uz
notiekošo.
Kad
saņēmu Svēto Komūniju,
es
izjutu brīnišķīgu
sajūtu,
kas
mani sasildīja, un
mieru,
kas,
manā
sirdī
ienākdams,
atraisīja spēku
doties
uz
priekšu
pa
savu
izvēlēto
ceļu.
Pēc
Sv.
Mises
devāmies
uz
brokastīm.
Tās paēduši katrs
gāja
darīt
savu.
Es vai nu klāju galdus,
vai
arī
devos
pie Mariana,
kurš
mums
vienmēr
sagādā
darbu.
Tas
taču
ir
tik
jauki
– strādāt.
Pēc
darba
devos
uz
istabu
un
paņēmu
nepieciešamo
lekcijām.
Sākās
lekcijas.
Lekcijas bija gan īsas gan garas. Beidzoties
visām
lekcijām,
devos
pastaigāties pa
pagalmu.
Pēc
kāda
laika
devos
uz
iekšējo
lūgšanu,
kurā
vai
nu
aizmigu
vai
arī cīnījos
ar
domām,
bet
pēc
kāda
brīža
iestājās miers...es
jūtos
mierīgs.
Tad
sekoja
Vesperes
un
pēc
tam
vakariņas.
Protams,
es
mācījos
arī
pēc lekcijām
un
pateicos
Dievam
par
dienas
aktivitātēm
un
lūdzu
palīdzību,
lai
palīdz
man latīņu valodā,
lai
dod
gudrību.
Pēc
tā
tad
arī
devos
gulēt.
Autors:
Sem.
J.
Grīgs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru