Ja
es
gribētu
to
izteikt
vārdos,
es
kļūdītos.
Ja
es
izvēlētos
vienu
vai
otru
ceļu,
es
kļūdītos.
Ja
es
gribētu
uzzināt
kaut
ko,
ko
es
nezinu,
es
kļūdītos.
Ja
es
lasītu
grāmatu,
es
kļūdītos.
Ja
es
kaut
ko
rakstītu,
es
kļūdītos.
Vai
kaut
kam
ir
jēga,
ja
es
kļūdos?
Kļūda
ir
kā
upe,
kurai
ir
jātiek
pāri.
Kļūda
ir
kā
tuksnesis,
kam
jāiziet
cauri.
Tikai
kļūdoties
es
saprotu,
ka
es
neesmu
parfekts,
jo
tāds
ir
tikai
Dievs!
Viņš
izteica
vienu
Vārdu
un
nekļūdījās.
Viņš
cilvēkam
deva
vienu
un
otru
ceļu
un
nekļūdījās.
Kļūdas
mūs
nomāc,
jo
mēs
meklējam
perfektumu.
Perfekts
ir
Dievs,
bet
tu
esi
cilvēks.
Lūdzoties,
cilvēks
tiekas
ar
Dievu.
Cilvēks
ir
kontaktā
ar
Perfekto.
Cilvēks
ir
Dievā
un
kļūst
liecinieks
nekļūdīgumam.
Lūdzoties,
es
nekļūdos.
Autors: Sem. E. Slišāns
Arī lūgšana var būt kļūdaina, ja tā ir bez pazemības...Bieži lūgšana ir veids, lai aizbēgtu un nerisinātu problēmas, slēpjam savu gļēvulību...
AtbildētDzēstTāda lūgšana, tad vairs nav lūgšana.
DzēstJa mums ir tāda nostāja, tad caur lūgšanu mēs to arī varam saprast, ja mēs esam uz to atvērti.
Ja esam atvērti... Ne tikai uz Dievu , bet arī uz līdzcilvēkiem!!! Dievu mīlēt ir viegli, bet tuvāko??? Pēc patiesas mīlestības uz tuvāko spriež par lūgšanu augļiem!
AtbildētDzēst