Ir pienācis 29. septembris, kad
Baznīca savā liturģijā svin erceņģeļu Miķeļa, Gabriēla un
Rafaēla svētkus, drīz būs 2. oktobris – sargeņģeļiem veltīta
diena liturģiskajā kalendārā. Tādēļ ir vērts nedaudz tuvāk
iepazīties ar to, kas ir eņģeļi un kas viņus raksturo. Šim
nolūkam ieskatīsimies atziņās, kuras izteicis svētais Akvīnas
Toms, – viens no Baznīcas visu laiku izcilākajiem teologiem.
Eņģeļi vispirms ir radības tāpat
kā mēs. Tie nav pastāvējuši mūžīgi, bet ir Dieva radīti
reizē ar materiālo pasauli. Kunga radošums ir dižāks nekā mēs
ikdienā apzināmies – tas izpaužas ne tikai redzamajās lietās,
bet arī lielā pulkā mums neredzamu būtņu, kas nav padotas
iznīcībai.
Kā zināms, pasaulē nav divu
vienādu cilvēku, pat dvīņi savstarpēji atšķiras izskatā vai
raksturā. Tāpat arī nav divu vienādu eņģeļu – viņiem ir
katram sava personība.
Šīs būtnes pēc savas dabas ir
gari, tas nozīmē, ka tās pastāv bez ķermeņa, kas mums var
likties diezgan neizprotami, jo esam vienoti dvēselē un miesā.
Eņģeļiem miesa nav vajadzīga, lai pastāvētu, tādēļ viņi ir
līdzīgāki Dievam nekā mēs, jo arī Viņš ir Gars. Kad Kungs to
pieļauj, tie var uz kādu brīdi pieņemt ķermeņa izskatu un veikt
kādas funkcijas ar to, kā tas bija, piemēram, erceņģelim
Rafaēlam pavadot ceļā Tobiju.
Interesanti, ka eņģeļiem ir daudz
pilnīgāks prāts nekā cilvēkiem, tomēr viņi nezina pilnīgi
visu. Tos radot, Kungs ielika viņos pilnīgas zināšanas par visa
materiālā un nemateriālā pastāvēšanas principiem, taču
vienīgi pamata zināšanas par Viņu.
Var piebilst, ka eņģeļi pazīst
cits citu daudz labāk, nekā vistuvākie cilvēki – viens otru. To
savstarpējā saziņa izpaužas šādi – ja tie ar savu gribu vēlas
pateikt kaut ko otram eņģelim, tad ar to pašu otrs eņģelis šo
domu tūlīt uztver, taču to neuztver citi eņģeļi. Varam būt
pārsteigti par šo sazināšanās veidu, ko mēs, cilvēki, savā
starpā nespējam lietot!
Varētu jautāt: “Ko tad īsti
eņģeļi nezina?” Tiem dabiskā veidā nav zināms tas, kas notiks
nākotnē (to zina tikai Dievs), taču viņi var to prognozēt,
balstoties uz dabiskajām cēloņsakarībām, kuras gan viņi ideāli
un nemaldīgi pārzina. Viņi arī nezina to, kas notiek cilvēka
prātā, tas atkal ir zināms vienīgi Dievam. Tomēr viņi var
spriest par domām, pētot cilvēka ārējās darbības, sejas
izteiksmi, ķermeņa funkcionēšanu. Un vēl – eņģeļi paši par
sevi nezina noslēpumus, kas attiecas uz Dievu, un Viņa nodomus,
viņi tos zina vien tādā mērā, cik Kungs to viņiem atklāj.
Starp citu, eņģeļiem tāpat kā
cilvēkiem ir arī brīvā griba, iespēja brīvi izvēlēties, taču
tā ir daudz pārāka par mūsu gribu – kad eņģelis izvēlas,
viņš to dara neatgriezeniski. Šajā saistībā jāsaka – visi
eņģeļi tika radīti labi, taču viņu pirmā rīcība nebija
vienāda. Tad lūk – daļa eņģeļu izvēlējās ar visu savu
spēku mīlēt Dievu. Par to viņi nonāca svētlaimē – Kungs tos
uzņēma debesu godībā, kur tie var skatīt Dievu tādu, kāds Viņš
ir, izzināt dievišķos nodomus, apbrīnot savu Kungu un būt mūžam
laimīgi, kā arī viņi vairs nekad nevar grēkot un novērsties no
Dieva.
Otra daļa eņģeļu diemžēl
izvēlējās citu ceļu. Augstākais no eņģeļiem grēkoja ar
lepnību – viņš izvēlējās nepakļauties Kungam, vēlējās
pats būt kā Dievs. Viņa piemēram sekoja arī citi, kas izvēlējās
tam pakļauties, vēloties būt laimīgi bez Dieva. Šādā veidā
sākās šausmīgā grēka drāma radībā.
Vēlāk, kad Kungs bija radījis
pirmos cilvēkus paradīzē, ļaunajiem gariem skauda to laimīgā
stāvokļa pārākums salīdzinājumā ar viņiem, kas sava izdarītā
grēka dēļ cieta. Tādēļ sātans kārdināja pirmos cilvēkus,
tie sagrēkoja, un šī grēka sekas mēs jūtam vēl šodien savā
dzīvē kā dažādas grūtības un noslieci uz grēku.
Labi gan ir tas, ka no lielā eņģeļu
pulka vairāk izvēlējās pievērsties Kungam, nekā no Viņa
novērsties. Taču kas notika ar kritušajiem eņģeļiem jeb
ļaunajiem gariem? Tā kā eņģeļu izvēle ir neatsaucama, tad viņi
vairs nekad nevar atgriezties pie Dieva. Savā stāvoklī viņi ir
nelaimīgi un cieš. Tie saglabāja visas savas dabiskās zināšanas,
taču zaudēja daļu pārdabisko zināšanu par Kungu un var
maldīties attiecībā uz Dieva pārdabisko ietekmi uz notikumiem.
Vēl svētais Akvīnas Toms piedāvā
skatījumu uz to, kādā veidā eņģeļi atšķiras savā starpā.
Izrādās, ka tie veido trīs hierarhijas, kurās katrā ir trīs
kārtas, kas nosaka eņģeļu dabiskās atšķirības. Augstākās
hierarhijas eņģeļi ir serafi, ķerubi un troņi, un viņi ir
sevišķā Kunga tuvumā, kā arī pārzina dievišķos noslēpumus.
Vidējo hierarhiju veido valdīšanas, spēki un varas. Viņi ir
atbildīgi par to, lai Dieva dotie rīkojumi tiktu izpildīti.
Savukārt, zemāko hierarhiju veido priekšniecības, erceņģeļi un
eņģeļi, kas izpilda šos rīkojumus, kas primāri attiecas uz
cilvēku pestīšanu. Turklāt hierarhiskās pakāpes raksturo ne
tikai eņģeļu misiju, bet vispirms viņu dabiskās īpašības,
piemēram, augstākas hierarhijas eņģeļi skaidrāk un vienkāršāk
izprot visas lietas nekā zemākie. Cik gan raiba ir šī eņģeļu
pasaule!
Ļaunie gari jeb dēmoni saglabā šo
pašu hierarhiju, tikai tās augšgalā ir sātans, un viņš nosaka
pildāmos uzdevumus. Taču, par laimi, labajiem eņģeļiem ir
autoritāte pār ļaunajiem un debesu eņģeļi mums palīdz dzīvot
tā, lai mēs būtu kopā ar Dievu gan šeit, gan mūžībā. Katram
cilvēkam visas dzīves laikā ir Kunga sūtīts sargeņģelis, kas
izpilda Dieva apredzību attiecībā uz viņu un rūpējas par
cilvēka pestīšanu līdz pat viņa nāves stundai.
Un eņģeļu ietekme uz mums
izpaužas šādi – tie var iedarboties uz mūsu prātu, to
stiprinot vai atklājot kādas zināšanas par dievišķo patiesību.
Viņi nevar tieši piekļūt cilvēka gribai, taču var censties
pārliecināt prātu vēlēties kādu labumu vai modināt kādas
jūtas pret to. Un eņģeļi var arī ietekmēt mūsu iztēli,
sajūtas vai atsaukt kaut ko atmiņā. Šī ietekme īstenībā ir
lielāka, nekā mēs iedomājamies!
Ja runājam par ļaunajiem gariem,
tad viņi kārdina cilvēkus uz grēku, izmantojot šos pašus
ietekmes veidus. Tomēr ne visi grēki tiešā veidā izriet no ļauno
garu kārdinājumiem, jo cilvēki tos var izdarīt arī vienkārši
savu grēcīgo noslieču dēļ. Un pozitīvi ir tas, ka ļaunie gari
nevar kārdināt tik daudz, cik viņi to vēlētos, bet ir Dieva
ierobežoti savās iespējās.
Ceru, ka šis ieskats eņģeļu
dzīvē palīdzēs saglabāt modrību garīgajā cīņā, ko pret
mums izvērš kritušie eņģeļi, kā arī mēs vairāk
sadraudzēsimies ar savu sargeņģeli un citiem svētajiem eņģeļiem!
Sem. Jānis Rajeckis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru