Baznīcas
liturģiskajā kalendārā, ceturtdien, pirms mēneša I piektdienas
parasti ir atgādinājums, ka
var lūgties svēto stundu.
Vairākās Latvijas katoļu draudzēs notiek šis svētas
stundas dievbijības izpausme, bet reāli ir ļoti
maz ticīgo, kuri zina par šīs lūgšanas formas vēsturi, nozīmi
un teoloģisko saturu.
Lai
saprastu, cik dziļa un bagāta ir savā saturā Svētas
stunda praktizēšana garīgajā
dzīvē, aizsākumus nepieciešams meklēt 17.gadsimtā, kad Baznīcā
ļoti strauji attīstījās Jēzus Sirds godināšana. Savu
popularitāti tā ieguva pēc 1674. gada, pēc Jēzus parādīšanās
sv. Margaritai Marijai Alakok. Vīzijā Kungs Jēzus teica svētai,
ka Viņš katrā naktī no ceturtdienas uz piektdienu dos viņai
līdzdalību savās ciešanās, ko viņš izcieta lūdzoties
Getzemanes dārzā; un ka no plk. 23.00 līdz pusnaktij viņai jālūdz
no Debesu Tēva grēcinieku atgriešanas žēlastību, šajā stundā
jāgandara Dieva taisnībai, vienojoties ar Kristus ciešanām. No
privātprakses šis lūgšanas veids strauji izplatījies vispārējā Baznīcā, un Svētā
stunda kļuva par vienu no
dievbijīgām un iemīļotām Jēzus Sirds godināšanas formām un
ir cieši saistīta ar Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā.
Evaņģēlijos par Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā varam izlasīt: Mt 26,36-46; Mk 14,32-42; Lk 22,39-46. Savos aprakstos evaņģēlisti norāda mums uz Jēzu, kurš lūdz Debesu Tēvu, lai sagatavotos krusta ciešanām un nāvei cilvēku grēku izpirkšanai, lūdz lai notiek Visuaugstā Griba.
Evaņģēlijos par Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā varam izlasīt: Mt 26,36-46; Mk 14,32-42; Lk 22,39-46. Savos aprakstos evaņģēlisti norāda mums uz Jēzu, kurš lūdz Debesu Tēvu, lai sagatavotos krusta ciešanām un nāvei cilvēku grēku izpirkšanai, lūdz lai notiek Visuaugstā Griba.
Svētajā
stundā Baznīca aicina pārdomāt
un garīgi izdzīvot kopā ar Kristu šo Augsta Priestera lūgšanas
turpinājumu, kad Viņš bija no visiem atstāts un tikai eņģelis
viņu stiprināja, jo mācekļi nevarēja pat vienu stundu būt
nomodā.
Pāvests
Pijs XI enciklikā Miserentissimus
Redemtor 1928.gadā, kura bija
veltīta vispārējai Jēzus Sirds godināšanai, nosauc Svētu
stundu par mīlestības praksi.
Oficiāli Baznīca izteicās par šīs dievbijības formu 1933.gadā
caur speciālu Peniteciarijas dekrētu, kur bija piešķirtas atlaides
saistītas ar Svētas stundas
lūgšanu. Šajā dekrētā teikts, ka lūgšanas Svētas
stundas laikā ir vērstās uz to,
lai atgādinātu ticīgiem Jēzus Kristus ciešanas un Nāvi un
mudinātu viņus uz godināšanu un pārdomām par Viņa lielo
Mīlestību, pateicoties kurai Viņš iedibināja Euharistiju.
Svētīgais
Jānis Pāvils II savā apustuliskajā vēstulē bīskapiem 1980.gadā
par Euharistijas kultu norāda uz Svēto
stundu, kā uz vienu no Euharistijas
godināšanas formām.
Tīri
praktiski šo lūgšanas stundu var lūgties Vissvētākā
Sakramenta priekšā vai kādā citā piemērota vietā. Galvenais,
lai šajā stundā mēs pārdomātu Kristus ciešanas, kādas viņš
cieta par cilvēku grēkiem, pārdomātu par lielo Mīlestību, ar kādu
Viņš parādīja caur Vissvētākā Sakramenta iedibināšanu.
Svētas stundas
dievkalpojums parasti sastāv no pārdomām (īpaši Svēto Rakstu
pārdomāšana par Jēzus lūgšanu Getzemanes dārzā), garīgām
dziesmām un no gandarīšanas un nožēlas aktiem par saviem un visa
pasaules grēkiem. Kas attiesās uz laiku, nav obligāti lai Svētas
stundas lūgšana būtu no 23.00
līdz 24.00, tā var būt jebkurā stundā ceturtdien vakarā. Šo
stundu var lūgties katru ceturtdienas vakaru, bet Baznīca īpaši
aicina lūgties un izdzīvot šo stundu pirms mēneša I piektdienas,
kad notiek Jēzus Sirds godināšana.
Tā
kā šīs stundas lūgšana cieši saistīta ar Jēzus lūgšanu
Getzemanes dārzā, šīs lūgšanas garīgo mērķi ļoti labi
raksturo pāvests Benedikts XVI grāmatā: "Jēzus
no Nazaretes", kur viņš
saka, ka Getzemanes dārzā Jēzus paceļ savu cilvēcisko gribu līdz
Savai Dēla gribai un savieno to ar Tēva gribu. Getzemanes dārzs ir
tā iekšēja telpā no kurienes iziet trešais Kunga
lūgšanas lūgums- „Tavs
prāts lai notiek...”- mēs
lūdzam, lai drāma, kāda bija Eļļas kalnā, Jēzus cīņas
drāma, kura caurstrāvoja visu Viņa dzīvi un darbus, piepildītos
mūsos, nonākot līdz savam piepildījumam; mēs lūdzam par to,
lai mēs kopā ar Viņu - ar Dēlu - varētu savienot savu gribu ar
Tēva gribu un tāda veidā kļūtu par „dēliem”, kuri ir
savienoti ar Viņu gribas kopībā, lai šīs gribas kopība
pārvērstos par pazīšanas kopību. Es domāju, ka Gavēņa laiks,
ir laiks, kad mēs varam no jauna atklāt Svētas
stundas vērtību un praktizējot to
pieaugt Kunga pazīšanā, varam lūgšanā iemācīties pakārtot
savu gribu Dieva gribai un ar Dieva žēlastības spēku pārveidot
savu sirdi līdzīgu Jēzus Sirdij.
Autors: Sem. V. Filipenoks
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru