Dzejoļi

Ceļš

Siena tik liela,

kā nezināms radījums.

Tur tā plešas augstu,

kā kāpnes,

kuras neviens nepazīst,

kā tikai es tās zinu.

Ja tā ir cita pasaule,

kur lemts iet tiem,

kas to spēj pārvarēt?

Vēlēšanās

Sīkās jūrmalas smiltis,

tās birst no tavām rokām.

Kā zvaigžņu lietus,

nakts tumsā!

Bet, tu vēl nerimsties!

Jo Tev viena vēlēšanās,

lai laiks kļūst lēnāks!

Bet dienas aizrit,

naktis pāriet dienās.

Līdz pienāk skolas diena!

Māmiņa

Saules spožā starā,

mātes plaukstās siltās.

Mīļu vārdu dota, klusu,

klusu parādās,

mīļu smaidu sniegdama,

laimīti sirdī liedama,

mīļu vārdu teikdama,

manu sirdi mierināja,

kā jūrā klusā,

saulainā dienā apklusa

savā varenajā platumā,

māmiņu apraudāja,

Dieva darbu redzēdama.

Māmuļa, savus bērnus

samīļodama,

sirdī ienāca miers.

Ak eglīte

Cik skaista tu esi!

Lieli salaveči

tevi mīļi apcirpa.

Bērniem maisā prieks.

Visi bērni kamaniņās sakāpuši,

salaveci atstājuši.

Autors: Sem. J. Grīgs