Svētā Terēze no Lizjē savos
Autobiogrāfiskajos manuskriptos ir rakstījusi tā: „Kad vēlāk es domāju par pilnības jēgu, es sapratu, lai kļūtu svēta, ir
daudz jācieš, vienmēr jātiecas pēc vispilnīgākā un jāaizmirst pašai sevi. Es
sapratu, ka pilnībai ir daudz pakāpju un katra dvēsele ir pilnīgi brīva
atbildēt vai nē uz Kunga dāvanām, darīt daudz vai maz Viņa labā, ar vienu vārdu
sakot, brīva izvēlēties starp upuriem, ko Viņš prasa.”
Uzlūkojot Veronikas piemēru, kura Kunga
labā padarīja šo žēlsirdības darbu – pasniedza Tam sviedrautu, ikdienas
tieksimies pēc augstākas pilnības pakāpes, neaprobežojoties ar mazumiņu.
Lūgsimies:
Debesu Tēvs palīdzi mums ikdienas aizmirst
pašiem sevi tā, lai mēs pilnīgāk atbildētu uz Kunga dāvanām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru