Kartons.

”... pat ja tu jūties kā izmircis kartons, kam pārbraukusi smagā mašīna. Dievs var ...” tā runāja kādas Vidzemes pilsētas ilggadīgais prāvests. Ļoti ticami, ka tas bija kādā no gavēņa svētdienām.

Pietiekoši ilgi atrodoties Viņa klātbūtnē, liekais ūdens, kas ir uzsūkts, var pakāpeniski atstāt mazo pelēki brūno kriksīti. Paliek tikai vajadzīgais ūdens un brīva vieta. Liekais ūdens aizskalojis līmi, jāprasa vietā kaut kas salipinoši saistošs. To uzņemot, mazais, nekādas krāsas, izirt gatavais, krikums, iegūst cēlkokam līdzīgu niansējumu, kļūst elastīgs, tvirts, atsperīgs, nesalaužams, un vienlaikus tik ciets, ka ar to varēs griezt stiklu, ja Viņš gribēs (ja, piemēram, jāsalabo kaimiņa siltumnīca).

Raksta autors: sem. J. Purcens