svētdiena, 2014. gada 7. decembris

Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas diena




Uzreiz ir jāpiebilst, ka Vissv. Jaunas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas dienu bieži vien saista ar Jēzus Kristus ieņemšanu, bet īstenībā tā saistās ar Vissv. Jaunavas Marijas Bezvainīgo ieņemšanu Viņas mātes miesās. Šī diena ir saskaņota ar Dievmātes dzimšanas dienu- 8. Septembri.
Vissv. Jaunas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas dienā mums atkal tiek dota iespējā apdomāt to, cik lielas lietas pie Vissv. Jaunavas Marijas ir darījis Dievs, ļaudams Viņai tikt ieņemtai un piedzimt bez iedzimtā grēka.
Eņģelis Gabriels, uzrunādams Jaunavu Mariju teica: ”Esi sveicināta, žēlastības pilnā.” (Lk1,28)
Ja Marija būtu dzimusi ar iedzimto grēku, eņģelis Viņu nebūtu varējis saukt par žēlastības pilnu, jo grēks un žēlastība ir nesavienojami jēdzieni. Žēlastības pilns var būt tikai tas, kas ir brīvs no grēka. Ja Marija eņģeļa sveicināšanas brīdī ir bijusi žēlastības pilna, tad tas nozīmē, ka Viņa ir bijusi brīva no katra veida grēka- kā no iedzimtā, tā padarītā.
Sv. Gregors no Naciances saka: „Vārds tapa cilvēks pieņemdams visu, kas cilvēcīgs, izņemot grēku. Viņš bija ieņemts no Jaunavas, jau iepriekš pilnīgi pārsvētītas dvēselē un miesā”
Jau Tridentas koncils (1545-1563), skaidri nosakot mācību par iedzimto grēku, ir svinīgi paskaidrojis: „Runājot par iedzimto grēku, nav mūsu nodoms attiecināt šo lēmumu uz svēto un bezvainīgo Jaunavu Mariju, Dieva Dzemdētāju.”
Baznīca nav šaubījusies par Dievmātes bezvainīgo ieņemšanu. Par to nekad nav šaubījušies ne baznīcas lielie vīri, ne koncili. Visa katoliskā baznīca ir priecājusies par 1854. gada 8. Decembrī pāvesta Pija IX svinīgi pasludināto dogmu par Vissv. Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu, un visa katoliskā pasaule ir sūtījusi Svētajam Tēvam par to savas pateicības apliecinājumus.
Vissv. Jaunas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētku pirmsākumi grieķu- bizantiešu Baznīcā ir meklējami jau VII  un VI gs., bet rietumos tie ir svinēti IX gs. Neapolē un Īrijā.
Benediktiešu un franciskāņu degsme šo svētku svinēšanā ir mudinājusi pāvestu Sikstu IV 1477. gadā tos ieviest Romā, un pāvests Klements XI 1708. gadā ir pavēlējis tos atzīmēt visā baznīcā.
Pāvests Pijs IX 1854.gadā sakarā ar dogmāta izsludināšanu par Jaunavas Marijas Bezvainīgo ieņemšanu ir noteicis arī atceres dienu, kas obligāti svinama.
Lūgsim, lai žēlīgais Dievs ar bezvainīgi ieņemtās Jaunavas Marijas aizbildniecību arī mūs ietērpj pestīšanas drēbēs un apsedz ar taisnības tērpu!


Raksta autors: sem. Lauris Kārklis


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana