piektdiena, 2014. gada 5. decembris

V.E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs – ordeņa Latvijas nodaļas Lielais priors.



 Jeruzalemes Svētā kapa bruņinieku ordenis


Novembra nogalē (28. un 29. novembrī) notika Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas dibināšana un pirmo biedru iecelšana bruņinieku kārtā.
Par godu ordeņa Latvijas nodaļas dibināšanai un jauno bruņinieku investitūrai Latviju divu dienu vizītē apmeklēja ordeņa Lielmestrs Kardināls O’Braiens (O’Brien). Arī bija ieradušies bruņinieki no citām ordeņa nodaļām (Polijas, Anglijas, Lietuvas un Itālijas).
            Būt par kristieti Jeruzalemē nav viegli, jo jābūt ar pietiekami lielu pašapziņu un konkurētspēju, lai varētu nodrošināt iztiku sev un savām ģimenēm. Tieši šim mērķim Svētā kapa bruņinieku ordenis Jeruzalemē un tās apkārtnē būvē skolas, bērnudārzus, garīgos seminārus un nodrošina to uzturēšanu.
            Jaunie bruņinieki, kuri kļuva par Latvijas nodaļas aizsākumu un kodolu, ir cilvēki, kas jau iepriekš ir darbojušies dažādās ar katoļu baznīcu saistītās organizācijās. Viņu vidū ir arī priesteris Andrejs Mediņš un Jānis Smelters kas ir Latvijas nodaļas vadītājs.
Jauno bruņinieku iecelšanas ceremonija un dievkalpojums notika sestdien, 29. novembrī Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle.

      V.E. arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs – ordeņa Latvijas nodaļas Lielais priors.

29. novembrī Rīgas Garīgā Semināra kapelā notika V. E. arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča iecelšana par ordeņa Latvijas nodaļas Lielo prioru. Šo ceremoniju vadīja ordeņa Lielmestrs V.E. kardināls O’Braens, kā arī piedalījās ordeņa Lielgubernators Augustīno Boromejs un delegāti no citām nodaļām.
Svarīgākais loceklis (Lielais priors) Latvijā Zbigņevs Stankevičs ir apstiprināts no manis (kardināla O’Braena) par garīgo vadītāju. Viņam ir jāierosina un jāuzmundrina Svētā Kapa ordeņa vadītājs un locekļi. Jāsniedz liturģiskie un garīgie pakalpojumi ordenim Latvijā. Jānodrošina piemēroti teoloģiskie (garīgie) palīglīdzekļi. Vismaz reizi gadā jānodrošina rekolekcijas un jāpavada svētceļojumā uz Svēto Zemi ordeni. Jāiesaka un jāizvērtē jaunu kandidātu uzņemšanu Svētā Kapa ordenī, kā arī jāveicina garīdznieku iesaistīšanās ordenī un jānodrošina ar kapelāniem. Esam priecīgi, ka esat uzņemies šo lomu, sacīja kardināls O’Braens
uzrunājot arhibīskapu uzņemšanas ceremonijā.
Arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča pienākumi šajā ordenī ir nodrošināt garīgo aprūpi šā ordeņa nodaļai Latvijā. Latvija ir 37. valsts, kurā šī Svētā Kapa ordeņa nodaļa tika, nodibināta. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm kurā ir šis ordenis dibināts.
 
      Saruna ar V.E. Zbigņevu Stankēviču.

Kāpēc piekritāt iestāties ordenī?
Latvijas nodaļai ir vajadzīga aizmugure, aprūpe un tā ir normāla prakse, ka diecēzes bīskaps ir lielais priors. Es gribēju respektēt Baznīcā esošo kārtību un neredzēju iemeslu bloķēt ordeņa darbību Latvijā.
Šis ordenis atrodas tiešā pāvesta pakļautībā, pārraudzībā un vadībā, jo tas ir Svētā Krēsla atjaunots un pāvests nozīmē Lielmestru, kas savukārt ievada amatā un autorizē visus priorus un arī katru jaunu bruņinieku, kas tiek uzņemts ordenī. Tā ir katoliskās Baznīcas struktūrvienība.

            Kāds labums Latvijai no Svētā Kapa ordeņa?
Katoliskā Baznīca ir universāla Baznīca. Katram katolim un katram bīskapam nav jādomā tikai par savu draudzi un diecēzi, bet jādomā par visu Baznīcu un jāuzņemas līdzatbildība par procesiem, kas notiek Vispārējā Baznīcā. Ja mēs esam daudz saņēmuši, tad mums ir jāprotas dot arī citiem no tā mazumiņa, kas mums ir, jo savādāk mēs riskējam kļūt par patērētāju sabiedrības upuriem. Ja mums šie bruņinieki būs garīgi stipri un aktīvi, tad viņi ap sevi radīs labu garīgu atmosfēru, tas būtu pirmais ieguvums.
 Ordenis varētu Latvijā darīt tādas lietas, kas īsti nav citur darītas, pirmais, būtu jāuzņem Jeruzalemes kristieši, ar kuriem būtu kopīgas garīgās vērtības, jo agri vai vēlu, Latvijai būs jāatveras ieceļotājiem, jo Latvijas dzimstības līmenis iet uz leju. Otrais, Latvijā pret bruņinieku ordeņiem sakarā ar vēsturisko pieredzi, kas mums ir bijusi, izturas ar lielu atturību un pamatā ir negatīva nostāja. Šim ordenim ir iespēja šo priekšstatu mainīt, to labot ar labiem darbiem, un mainīt ordeņu tēlu.          Trešais punkts, mēs domāsim par sociālajiem projektiem Latvijā, sadarbībā ar ordeni centīsimies atstāt kaut ko arī Latvijā, dalot šo mazumiņu, kas mums būs, tā neaizmirstot arī Latviju.
Tā ir iespēja palīdzēt atvērt cilvēkiem sirdis no ņemšanas nostājas uz došanas nostāju, kura cilvēkam dod piepildījumu. Jo cilvēks vairāk sagrābj sev, jo lielāks tukšums ir viņā iekšā un tas, kurš dod, jo vairāk viņš dod no sirds pārpilnības, jo lielāks gandarījums ir viņam sirdī.
Paldies Ekselencei par sarunu!


Raksta autors: sem. U. Utāns