Jeruzalemes Svētā kapa bruņinieku ordenis
Novembra nogalē (28. un 29. novembrī)
notika Jeruzalemes Svētā Kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas dibināšana un
pirmo biedru iecelšana bruņinieku kārtā.
Par godu ordeņa Latvijas nodaļas
dibināšanai un jauno bruņinieku investitūrai Latviju divu dienu vizītē
apmeklēja ordeņa Lielmestrs Kardināls O’Braiens (O’Brien). Arī bija
ieradušies bruņinieki no citām ordeņa nodaļām (Polijas, Anglijas, Lietuvas un
Itālijas).
Būt par
kristieti Jeruzalemē nav viegli, jo jābūt ar pietiekami lielu pašapziņu un
konkurētspēju, lai varētu nodrošināt iztiku sev un savām ģimenēm. Tieši šim
mērķim Svētā kapa bruņinieku ordenis Jeruzalemē un tās apkārtnē būvē skolas,
bērnudārzus, garīgos seminārus un nodrošina to uzturēšanu.
Jaunie bruņinieki, kuri kļuva par
Latvijas nodaļas aizsākumu un kodolu, ir cilvēki, kas jau iepriekš ir
darbojušies dažādās ar katoļu baznīcu saistītās organizācijās. Viņu vidū ir arī
priesteris Andrejs Mediņš un Jānis Smelters kas ir Latvijas nodaļas vadītājs.
Jauno bruņinieku iecelšanas ceremonija un dievkalpojums
notika sestdien, 29. novembrī Rīgas Sv. Jēkaba katedrāle.
V.E. arhibīskaps
Zbigņevs Stankevičs – ordeņa Latvijas nodaļas Lielais priors.
29. novembrī Rīgas Garīgā Semināra
kapelā notika V. E. arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča iecelšana par ordeņa
Latvijas nodaļas Lielo prioru. Šo ceremoniju vadīja ordeņa Lielmestrs V.E.
kardināls O’Braens, kā arī piedalījās ordeņa Lielgubernators Augustīno Boromejs
un delegāti no citām nodaļām.
Svarīgākais loceklis (Lielais priors)
Latvijā Zbigņevs Stankevičs ir apstiprināts no manis (kardināla O’Braena) par
garīgo vadītāju. Viņam ir jāierosina un jāuzmundrina Svētā Kapa ordeņa vadītājs
un locekļi. Jāsniedz liturģiskie un garīgie pakalpojumi ordenim Latvijā.
Jānodrošina piemēroti teoloģiskie (garīgie) palīglīdzekļi. Vismaz reizi gadā
jānodrošina rekolekcijas un jāpavada svētceļojumā uz Svēto Zemi ordeni.
Jāiesaka un jāizvērtē jaunu kandidātu uzņemšanu Svētā Kapa ordenī, kā arī
jāveicina garīdznieku iesaistīšanās ordenī un jānodrošina ar kapelāniem. Esam
priecīgi, ka esat uzņemies šo lomu, sacīja kardināls O’Braens
uzrunājot
arhibīskapu uzņemšanas ceremonijā.
Arhibīskapa Zbigņeva Stankēviča pienākumi
šajā ordenī ir nodrošināt garīgo aprūpi šā ordeņa nodaļai Latvijā. Latvija ir
37. valsts, kurā šī Svētā Kapa ordeņa nodaļa tika, nodibināta. Latvija ir pirmā
no Baltijas valstīm kurā ir šis ordenis dibināts.
Saruna ar V.E.
Zbigņevu Stankēviču.
Kāpēc piekritāt iestāties ordenī?
Latvijas nodaļai ir vajadzīga aizmugure,
aprūpe un tā ir normāla prakse, ka diecēzes bīskaps ir lielais priors. Es
gribēju respektēt Baznīcā esošo kārtību un neredzēju iemeslu bloķēt ordeņa
darbību Latvijā.
Šis ordenis atrodas tiešā pāvesta
pakļautībā, pārraudzībā un vadībā, jo tas ir Svētā Krēsla atjaunots un pāvests
nozīmē Lielmestru, kas savukārt ievada amatā un autorizē visus priorus un arī
katru jaunu bruņinieku, kas tiek uzņemts ordenī. Tā ir katoliskās Baznīcas struktūrvienība.
Kāds
labums Latvijai no Svētā Kapa ordeņa?
Katoliskā Baznīca ir universāla Baznīca.
Katram katolim un katram bīskapam nav jādomā tikai par savu draudzi un diecēzi,
bet jādomā par visu Baznīcu un jāuzņemas līdzatbildība par procesiem, kas
notiek Vispārējā Baznīcā. Ja mēs esam daudz saņēmuši, tad mums ir jāprotas dot
arī citiem no tā mazumiņa, kas mums ir, jo savādāk mēs riskējam kļūt par
patērētāju sabiedrības upuriem. Ja mums šie bruņinieki būs garīgi stipri un
aktīvi, tad viņi ap sevi radīs labu garīgu atmosfēru, tas būtu pirmais
ieguvums.
Ordenis varētu Latvijā darīt tādas lietas, kas
īsti nav citur darītas, pirmais, būtu jāuzņem Jeruzalemes kristieši, ar kuriem
būtu kopīgas garīgās vērtības, jo agri vai vēlu, Latvijai būs jāatveras
ieceļotājiem, jo Latvijas dzimstības līmenis iet uz leju. Otrais, Latvijā pret bruņinieku ordeņiem sakarā
ar vēsturisko pieredzi, kas mums ir bijusi, izturas ar lielu atturību un pamatā
ir negatīva nostāja. Šim ordenim ir iespēja šo priekšstatu mainīt, to labot ar
labiem darbiem, un mainīt ordeņu tēlu. Trešais
punkts, mēs domāsim par sociālajiem projektiem Latvijā, sadarbībā ar ordeni
centīsimies atstāt kaut ko arī Latvijā, dalot šo mazumiņu, kas mums būs, tā
neaizmirstot arī Latviju.
Tā ir iespēja palīdzēt atvērt cilvēkiem
sirdis no ņemšanas nostājas uz došanas nostāju, kura cilvēkam dod piepildījumu.
Jo cilvēks vairāk sagrābj sev, jo lielāks tukšums ir viņā iekšā un tas, kurš
dod, jo vairāk viņš dod no sirds pārpilnības, jo lielāks gandarījums ir viņam
sirdī.
Paldies Ekselencei par sarunu!
Raksta
autors: sem. U. Utāns
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru