Adventa laiks

Atkal ir pienācis Adventa laiks. Kaut arī veikali vēl pirms valsts svētkiem sāka izlikt Ziemassvētku rotājumus un piedāvāt Ziemassvētku akcijas, būtu vērts tomēr atcerēties, ka Ziemassvētku laiks sākas 25. decembrī un ne agrāk! Mūsdienu Latvijā Ziemassvētkus sāk svinēt gandrīz uzreiz pēc Latvijas dzimšanas dienas un ar Jaunā gada svinībām viss jau ir beidzies, visiem ir slikti no piparkūkām, pīrāgiem, filmas “viens pats mājās” un “zvaniņš skan” dziesmas versijām. Tomēr tā nav pareizā kārtība. Ziemassvētki ir kristiešu svētki, kuriem Adventa laikā nopietni gatavojas, tad tos svin līdz 6. janvārim, bet pēc tam Ziemassvētku noskaņa pavada līdz 2. februārim!

Advents ir laiks, kurā mēs gaidam Jēzu. Gaidam Pestītāju, kurš bija gatavs pazemoties un atteikties no savas dievišķās varenības, lai kļūtu par vienkāršu cilvēku, lai rādītu piemēru un glābtu mūs. Šis ir laiks pārdomām kādi mēs esam un kādiem mums vajadzētu būt. Šis laiks mūs aicina pārdomāt kāds ir mūsu dzīves mērķis un kā tas sasniedzams.

Iedomāsimies kāda mūsu tuva ģimenes locekļa vai drauga dzimšanas dienu. Mēs šo dienu viņam/ai vēlamies sagādāt īpašu, mēs iepriekš gatavojamies, pulcējam draugus, organizējam svinības, iegādājamies dāvanas… Tā arī Ziemassvētkiem – Kristus dzimšanas dienai, mēs esam aicināti īpaši sagatavoties! Viņš taču ir mūsu Glābējs! Kā tu gatavosies šai nozīmīgajai dienai?

Šajā laikā varam mācīties no Marijas, kura, saņēmusi eņģeļa vēsti par to, ka būs pestītāja māte, dodas kalnos pie savas radinieces Elizabetes, lai tai palīdzētu, kamēr Elizabete gaida bērnu. Varam ņemt piemēru no Marijas, kura pazemībā saka “Jā” Dieva gribai neskatoties uz to, ka šis plāns absolūti nav tāds, kādu mēs esam iedomājušies savai dzīvei (diez vai Marija sēdēja savā mājā un caurām dienām gaidīja eņģeli, kas pasludinās, ka viņa kļūs par Israēla tautas gaidītā Mesijas māti). No Marijas varam mācīties slavēt Dievu par visiem darbiem, ko Viņš mūsu dzīvēs ir darījis un visām dāvanām, ko mums ir devis. Marija mums ir piemērs atvērtībā pret citiem, kura pēc Jēzus dzimšanas laipni uzņem ganus un austrumu gudros (vismaz evaņģēliji mums nesaka, ka viņa dzītu prom šos negaidītos viesus). Tā pat no Marijas varam mācīties pastāvīgas lūgšanas un meditācijas stāvokli, jo viņa paturēja Jēzus vārdus savā sirdī un tos pārdomāja.

Centīsimies atvērt savas sirdis šajā laikā, censties mazliet pieklust, lai spētu sadzirdēt un saskatīt Jēzu. Jēzu tādu, kāds Viņš ir, ne tādu, kādu viņu iedomājamies. Atcerēsimies, ka jūdi ilgi gaidīja glābēju un viņiem bija savs priekšstats par to kādam glābējam ir jābūt. Jēzus atnāca glābt, bet ne tādā veidā kādā to no viņa sagaidīja. Arī mūs Jēzus var uzrunāt veidā, kādā to negaidam; tas var būt dzīves aicinājums, kuru negribam pieņemt, tie var būt plāni, no kuriem negribam atteikties, tas var būt izaicinājums no kura baidamies… 

Šis ir laiks, kad mums ir iespēja ieklausīties Dievā, kurš runā mūsu sirds klusumā, laiks, kurā varam teikt savu “Jā”, savu “lai notiek Tava griba, ne manējā” un ļaut Dievam darboties un veikt brīnumus mūsu dzīvēs.

Svētīgu Jums šo Adventa laiku!

P.S. Ja gribat uzzināt vairāk par Adventa tradīcijām, simboliem, vēsturi, nozīmi un praktiskām idejām kā šo laiku pavadīt, ieskatieties šajos rasktos:

1. Par un ap adventu

2. Adventa vainags. Ko ar to iesākt?

Autors: diak P. Skudra