24.decembris

24.decembris īpašs ar to, ka tā ir pēdēja Adventa diena pirms gaišajiem Ziemassvētkiem. Tie, kas vēl nepaspēja nopirkt dāvanas, izrotāt eglīti vai sakopt māju to var izdarīt šajā dienā. Kā prioritāte, tomēr, paliek iekšēja sagatavotība svētkiem: sakopt dvēseli(grēksūdze), izrotāt savu dzīvi ar Jēzus klātbūtni sirdī(sv. Komūnija), uzmodināt sevī mīlestību pret visiem cilvēkiem un palūgties par tiem, kam klajas grūti, tāpēc Baznīca aicina, pēc iespējas, šo dienu pavadīt klusumā, atturībā no gaļas ēdieniem, lūgšanā, kopā ar ģimeni. 

 

Kristiešiem šis dienas spilgtais notikums ir vakarā, kad sāk svinēt svētkus ar vigiliju(svētku priekšvakars). Kad dienā ir paveikti visi sagatavošanās darbi, pievakarē uzklāj Ziemassvētku vigilijas galdu. Uz galda uzliek sienu, kas atgādina, ka arī Pestītāju Marija pēc dzimšanas ietinusi autiņos un guldījusi uz silītē ieliktā siena. Uz galda uzklātais baltais galdauts atgādina autiņus. Tad uz galda uzliek dažādus gavēņa ēdienus: dažāda veida zivis, cepumus, saldēdienus. Krēslas stundā visa ģimene sapulcējas ap galdu noskaita lūgšanu. Tad tēvs vai cits kāds no ģimenes vecākiem ņem no šķīvīša oblates(balta, neraudzēta maize, kuru arī izmanto Mises laikā), kas uzliktas galda vidū, un sadala tās klātesošajiem. Ēdienu daudzums simbolizē tās daudzās bagātīgās dāvanas dvēselēm, kādas ar savu ienākšanu pasaulē ir atnesis mums Jēzus. Šo vakariņu laikā dzied tradicionāli Ziemassvētku dziesmas. Pēc tam visi iet uz vigilijas Dievkalpojumu- sv. Misi, kur ticīgie kopā, liturģiski svin svētkus, klausās Dieva Vārdu, pieņem Euharistiju un apsveic viens otru ar Kristus Dzimšanas svētkiem. 

 

Man pašam bērnībā nācās piedzīvot šo dienu, šo vigilijas svinēšanu īpašajā gaisotnē. Atmiņā visvairāk iespiedās siens, kuru vecmamma nesa no šķūņa, uz galda un virsu baltais galdauts, uz kurā vienmēr bija oblates un visādi ēdieni. Kopā lūdzamies un dalāmies ar oblatēm novēlot viens otrām, lai arī nākošgad Dievs dod kopā svinēt ģimenes ietvaros. Man kā bērnam bija interesanti kāpēc Kristus piedzima šajā pasaulē un kāpēc mēs svinam kopā? Vēlāk es saprātu, ka:

Ja es izrotāju māju un egli, bet neesmu sapratis Kristus piedzimšanas nozīme, esmu tikai dekorators.

Ja es visu dienu gatavoju ēdienus, cepu torti, aicināju ciemiņus, ideāli uzklāju galdu, bet manā sirdī nav prieka, ka Jēzus mani atbrīvoja, esmu tikai pavārs.

Ja es strādāju labdarības organizācijā, ziedoju naudu nabagiem un atbalstu pansionātu, bet man nav mīlestības pret savu ģimeni, tad tas viss ir bezjēdzīgi.

Ja es lieku eņģelīšus un zvaigznītes uz egli, dziedu korī, bet manā sirdī nav vietas Jēzum, tad es vēl neesmu sapratis Ziemassvētkus.

Mīlestība ko dod Jēzus, liek nožēlot grēkus un mīlēt citus, atrast laiku priekš bērniem, vecākiem, laulāta drauga, tuviniekiem, draudzes locekļiem, draugiem. Jēzus dot spēku atrast laiku priekš citiem un mīlēt citus neskatoties uz steigu un laika trūkumu, neskatoties uz citu vājībām un manu egoismu.

Bet vispirms jāatrod laiks Jēzum, lai Viņš ienāktu mana sirdī un pārveidotu mani pēc sava prātā!

Jo Viņš taču tāpēc ir atnācis un tāpēc mēs arī svinam gaišus Kristus Dzimšanas svētkus! 

 

Dievs mums uzdāvināja Pestītāju!

rakstā izmantotā informācija no
www.katolis.lv

www.catholic.by

Autors: diak. V. Filipenoks