Dievs,
debesu, zemes Radītāj,
Kungs
Jēzu, mūsu Pestītāj,
Mēs savas
sirdis paceļam
Uz Tevi,
Dievs, ar lūgšanām.
Tu
mīlestībā atnāci,
No posta
izglābt pasauli,
Kas dziļā
tumsā maldījās
Un Tevi
sen jau gaidīja.
Šis ir laiks, kad katrā sirdī
iespīd gaismas stars un mūs pārveidot sāk Dieva gars. Biežāk
parādās kāds smaids, kas mūsu sirdis raisīt sāk un vēlme
tuvoties uz to, ko mēs gaidām.
Katru gadu
no jauna mēs gaidām bērna Jēzus atnākšanu, un katru gadu Viņš
pie mums nāk savādāk, lai mūs veidotu pēc šī mazā bērna
svētuma.
Nedēļu
pēc nedēļas mēs iededzam arvien vairāk svecītes Adventa
vainagā, tapēc apzināmies, ka pie bērna Jēzus ar katru dienu
ejam arvien tuvāk.
Šis ir
gaidīšanas laiks, kad atsakāmies no trokšņa un dažādām
izklaidēm, kuras bieži pārpilda mūsu ikdienu, jo klusums ir
svarīga sastāvdaļa, lai patiesi spētu sadzirdēt Jēzu, lai ar
tīru un neaptraipītu sirdi mēs pieņemtu Viņu un atdotu sevi Viņa
dievišķajās rokās.
Paliksim
vēl nomodā šo atlikušo gaidīšanas laiku un savā sirdī sargāsim to liesmiņu, kuru līdz ar pirmās adventes sveces iedegšanu, mēs esam iededzinājuši savās sirdīs, lai Jēzus ienāk
siltā un mīlestības pārpildītā sirdī.
Žēlastībām
bagātu bērna Jēzus gaidīšanas laiku vēl:
seminārists Mārtiņš
Kārklis
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru