Oficiālā
tikšanās V.E. bīskapam Enriko dal Kovolo sākas 21. februārī no rīta, kad iepazinās
ar RARZI administrāciju, bet pēc tam arī ar augstskolas studentiem un
docētājiem. Svētdien viņam notika tikšanās arī ar arhibīskapu Zbigņevu
Stankeviču un pēc šis tikšanās V.E. Kovolo svinēja Svēto Misi Rīgas Sv. Jēkaba
katedrālē. 21. februāra pēcpusdienā (LPU) rektors tikās ar Rīgas Teoloģijas Institūta
studentiem, administrāciju un pasniedzējiem. Katrai no šīm grupām bija atvēlēts
savs laiks, lai satiktos ar V.E. Kovolo.
Tiekoties ar RGS un RTI studentiem, Ekselence bija
enerģijas, prieka un miera pilns. Uzsākot uzrunu, Rektors lūdza katram
semināristam nosaukt savu vārdu un kursu, kurā viņš studē. Kā pēdējais stādījās
priekšā pats viesis, pastāstot, ko simbolizē viņa bīskapa
ģerbonis.
- Stāvošais lūsis simbolizē Ekselences pirmo ģimeni, dzimtās mājas. Viņš auga kopā ar četriem brāļiem un piecām māsām. Ekselence ir pēdējais bērns, proti, desmitais savā ģimenē.
- Enkurs simbolizē – salēziešu ordeni, kurā Rektors kalpo. Šajā ģimenē Ekselenci uzņēma 1973. gada 2. septembrī.
- Laterāna universitātes ģerbonis ir trešā ģimene. Šo ģimeni V.E. Kovolo uzticēja pāvests Benedikts XVI 2010. gada 30. jūnijā. Ekselence piebilda, ka šajā ģimenē esam arī mēs RGS un RTI.
- Eritis mihi testes – Jūs būsiet mani liecinieki! Bīskaps šos vārdus attiecina uz savām trim ģimenēm, ka tām ir jābūt lieciniecēm. Citējot Ekselenci: „Šīm visām manām ģimenēm ir jāliecina par Kungu pasaulē!”
Turpinot uzrunu, bīskaps plašāk pastāstīja
par savu trešo ģimeni Laterāna
universitāti.
V.E bīskaps Enriko dal Kovolo
apmeklē afilētas
augstskolas, jo tām ir jāatgriežas pie to sākotnējās misijas. Universitātes
dzimst Baznīcas iekšienē - uzsver Ekselence. Pierādījums tam ir Akvīnas Toms,
Alberts Lielais u.c.
Pāvesta
universitāte ir universitāte, kas formē personu no” galvas līdz kājām”.
Universitāte dzima, lai cilvēku darītu brīvu. Mūsdienu universitātes rada
personas, kas ir kādas sistēmas atspulgs. Teoloģijai ir jāatgūst sava pozīcija
universitātēs. Neviena disciplīna ne inženierija, ne medicīna, neviena zinātņu
joma nevar izvairīties no svarīgiem jautājumiem: Kas ir cilvēks?, Kas ir nāve?,
Kāpēc ir ciešanas?, Vai ir Dievs?, Kā ir veidojusies pasaule?, Kā viss
beigsies?, utt. Neviena zinātne nevar izvairīties no šādiem jautājumiem sacīja
E. Kovolo.
Priesterim ir
vajadzīgas ne tikai lielas intelektuālās zināšanas un plaša sirds, bet ir
nepieciešama arī liela cilvēcība.
Tā kā semināristu
kļūst aizvien mazāk pieaug bīskapu, priesteru un semināristu atbildība. No mums
tiek prasīta „liecības moceklība”. Mums ir jābūt dzīves lieciniekiem, nepietiek
būt tikai par izciliem sprediķotājiem, ir jābūt LIECINIEKIEM.
Savas uzrunas
pēdējā daļa Ekselence novēlēja semināristiem kļūt par patiesiem lieciniekiem un
patiesi labiem ganiem. ”Mūsu Labais Gans ir žēlsirdīgs” sacīja Ekselence,
norādot uz savu krūšu krustu, kurā ir attēlots Labais Gans, kas ir atradis
pazudušo avi. Avs cenšas ielūkoties Labā Gana acīs, meklējot žēlsirdību, kas
nebeidzas. Tāpēc Kovolo atgādināja, ka bīskapiem, priesteriem un semināristiem
ir jācenšas būt žēlsirdīgiem vienmēr.
Noslēdzot uzrunu, Ekselence pauda prieku, ka varēja
mūs apmeklēt. Pēc kopīgas lūgšanas Dievmātes godam „Esi sveicināta...”
Ekselence mums deva pāvesta Franciska svētību un atvadījās ar vārdiem :”Esmu
laimīgs Jūs redzēt”.
Pēc
uzrunas tika uzdots viens aktuāls jautājums.
Ekselence,
kāpēc kļūst mazāk priesteru, semināristu un vispār Dievam veltīto personu?
Šo jautājumu esmu dzirdējis (saņēmis) visos pasaules
kontinentos. Rektors Kovolo uzsvēra, ka ģimene ir pirmais seminārs, kas gatavo
Dieva kalpus un kalpones. Vēsturē mums ir jāraugās ar ticību un jājautā: „Kungs,
kāpēc TU to pieļauj?” Mums ir nepieciešams pārdomāt priesteru misiju. Nedrīkst
pieļaut, ka par priesteri kļūst tikai apstākļu dēļ (diecēzē trūkst priesteri).
Nopietni esam aicināti pārdomāt liecības nozīmi.
Bīskapi un priesteri nav eņģeļi, viņi arī ir tikai cilvēki, kas cenšas strādāt
un dzīvot pēc Labā Gana dzīves piemēra.
Mums ir jāatveras sadarbībai ar lajiem, jāsadarbojas,
lai veicinātu aicinājumu attīstību.
Visbeidzot, bet kā pirmo gribētu likt lūgšanu - mums
ir vairāk jālūdzas par aicinājumiem uz Dievam veltītu dzīvi, īpaši par
aicinājumiem uz priesterību.
Raksta autors: sem. U. Utāns
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru