Rīgas
Metropolijas Romas Katoļu Garīgā semināra kapelā
Taisnīgums
Dārgie brāļi!
Es vēlos Jūsu
uzmanību vērst uz pirmo teikumu dzirdētajā Evaņģēlija fragmentā: Ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu
zinātāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu valstībā. Rodas
jautājums, kāda tad ir Rakstu zinātāju un farizeju taisnība, un uz kādu taisnību
mūs mudina Jēzus? Rakstu zinātāju un farizeju taisnība ir ārēja. Tie ārēji
izpilda Dieva baušļus, likumus un priekšrakstus. Savukārt Jēzus aicina šo Vecās
Derības taisnību paplašināt un padziļināt līdz iekšējai cilvēka dzīvei, ieskaitot
pašas apslēptākās cilvēka vēlēšanās.
Lai labāk to
varētu izprast, došu jums vienu ilustrāciju: Kāds seminārists pie sevis par
kādu no brāļiem varētu domāt tā: „Man nepatīk šis brālis. Es nevēlos ar viņu komunicēt
un veidot nekādas attiecības, pirms viņš nebūs radikāli mainījis savu dzīvi un
uzvedību. Viss ko es varētu viņam dāvāt no sevis, tas būtu tikai kādas
pieklājības frāzes. Mums ar viņu nav nekā kopēja.”
Šī seminārista
dzīvē taisnība, attiecībā uz otru cilvēku izpaužas tikai ārēji, bet iekšēji
viņš ir tālu no tās. Ja viņš atsauktos Jēzus aicinājumam paplašināt un
padziļināt savu taisnīgumu, tad tā vietā seminārists varētu domāt tā: „Kā manam
brālim neiet. Kā lai es viņam palīdzu? Sākšu ar lūgšanu: Kungs, uzlūko šo manu
brāli un palīdzi viņam tikt galā ar to, ko viņš nespēj mainīt savā dzīvē.
Palīdzi arī man viņu līdz galam pieņem un mīlēt, kā Tu viņu mīli.”
Šo taisnīgumu,
uz kuru mūs mudina Jēzus, mēs varam īstenot savā dzīvē tikai ar pastāvīgu un
noturīgu gribas aktu, kas ir balstīts lūgšanā, un kas izpaužas gan domās, gan
rīcībā, atdodot Dievam un tuvākajam to, kas tiem pienākas. Un tas, kas Dievam
un mūsu tuvākajam pienākas, ir mūsu mīlestība. Šis tikums liek mums cienīt
ikvienas personas tiesības un cilvēku savstarpējās attiecībās ieviest harmoniju,
kura veicina taisnīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem un attiecībā uz kopējo
labumu.
Vislielākais
upuris Dievam ir mūsu miers, mūsu saskaņa, visas ticīgās tautas vienība Tēvā,
Dēlā un Svētajā Garā. Tāpēc apzinoties savu vājumu un nepilnības mūsos, lūgsim,
lai Dievs apžēlojas par mums un ar savu žēlastību palīdz mums vienmēr pastāvēt
taisnīgumā gan mūsu domās, gan rīcībā. Vienosimies šodien kopīgā saucienā ar psalmistu,
izsakot vārdus: No dziļumiem uz Tevi,
Kungs, es saucu: Kungs, uzklausi manu balsi! Lai Tava auss dzird manu lūgšanu,
ko es sūtu uz Tevi. Amen.
Raksta autors: diak. J. Skutels
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru