7. stacija Kungs Jēzus otro reizi pakrīt zem Krusta.

Kungs bija nolēmis Viņu satriekt ciešanās. (Is 53,10) Nevis atgadījās, ka Viņam sanāca kādu brītiņu ciest; bet gan – bija nolēmis satriekt, liela noteiktība šajos vārdos, nav vietas domām par nejaušību vai situāciju, kad nesaprot, ko dara.

Cik neizdibināmi ir Dieva lēmumi un cik neizprotami – Viņa ceļi (Rom 11,33). Dievu var pielūgt, apbrīnot, ar prātu Viņu meklēt visā radītajā, un tad pamanīt, ka Viņu nav iespējams līdz galam izprast. Dievs ir neierobežots Savā pilnībā, arī spējā izdomāt un radīt. Viņš varēja radīt tādu pasauli, ko mēs nespētu sabojāt – Viņš ir Visvarens, un Viņu nekas neierobežo.

Viņš nesaudzēja savu vienīgo Dēlu, bet atdeva Viņu mūsu dēļ. (Rom 8,32).

Es nezinu kādēļ Viņš no visām iespējamām pasaulēm izvēlējās radīt tieši šo, kurā, lai mūs izglābtu Viņam, bija jāpiedzīvo smags kritiens, kad sejas atsitienu pret zemi pastiprina uz pleciem uzliktais, pie izstieptajām rokām piesietais, koks un jāredz Sava Vienīgā Dēla ciešanas. Nezinu. Iemīlējās?

Raksta autors: sem. J. Purcens