"Esiet nomodā!" Mt 13, 37

Adventa vēsture

490. gadā bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot gavēt. Taču Romas liturģijā Adventa laiks, kura liturģija attīstījās gadsimtu pēc Franku Baznīcas liturģijas, nebija grēku nožēlas, bet svētku un prieka laiks, kurš sagatavoja Ziemassvētkiem, Kristus dzimšanas svētkiem.

13. gadsimtā tika panākts kompromiss, kas apvienoja franku gavēņa un grēku nožēlas raksturu ar romiešu Svētās Mises tekstiem un 4 nedēļu ciklu. Adventa laika liturģija pamatos palika nemainīga līdz pat Vatikāna II koncilam, kurš izdarīja dažas nelielas izmaiņas, lai skaidrāk ieskicētu Lielā Gavēņa laika un Adventa laika atšķirības.

Adventa laiks

Vārds Advents nāk no latīņu valodas, tulkojumā tā nozīmē „atnākšana”, Mūsu Kunga atnākšana. Jēzus Kristus, nāk pie mums dažādos veidos. Pirmkārt, Jēzus atnāca pie mums Betlēmē konkrētā vēstures mirklī, aptuveni 2000. gadu atpakaļ. Bet Baznīcā Adventa laikā mistiskā veidā Viņš nāk pie mums atkal. Otrkārt, Kungs, Alfa un Omega, nāks mūs tiesāt, tā būs Viņa Otrreizējā Atnākšana. Treškārt, savā žēlastībā Pestītājs nāk pie mums Euharistijā, kā arī Dieva pasludinātajā Vārdā.

Viņš nāk pie mums katra lūdzēja, nabaga un cietēja personā. Mums jābūt gataviem Viņu uzņemt un sagaidīt, lai arī kurā brīdī Viņš nāktu.

Advents ir prieka un grēku nožēlas laiks. Prieka laiks, jo mēs nevaram iedomāties neko brīnišķīgāku par Kristus bērna piedzimšanu. Grēku nožēlas laiks, jo mums jāsagatavojas, lai tīri varētu saņemt šo dāvanu, Jēzu Kristu.

Adventa laikā Gloria netiek dziedāta, bet Alleluja tiek saglabāta.

Adventa svētdienas

Adventa laikā vienmēr ir 4 svētdienas, kā arī 4 pilnas nedēļas. Adventa laika liturģiskā krāsa ir violeta vai purpura, izņemot trešo Adventa svētdienu, kad priestera ornātā ir iespējama rozā krāsa.

Katrai Adventa svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam.

1.svētdiena: Jūsu pestīšana ir tuvu

Pravietis Isaja aicina atstāt pasaules tumsību un „staigāt Dieva gaismā”. Pasaule ir ieslīgusi apmierinātībā un iemigusi, tāpēc ir jāatmostas. Šī atmošanās ir sākums gaismai, rīta blāzmai. Tā ir sagatavošanās garīgai cīņai.

2.Adventa svētdiena: Sagatavojiet Kungam ceļu!

Vecās un Jaunās derības pravietis Jānis Kristītājs aicina uz atgriešanos un grēku nožēlu. Viņš atklāj „svēto ceļu” – ceļu uz pestīšanu. Svētie Raksti aicina uz samierināšanos, izlīgšanu un atvērtību Svētā Gara darbībai.

3.Adventa svētdiena: Gaudete – priecājieties!

Apustulis Pāvils un evaņģēlists Matejs aicina dzīvot garā un pacietībā. Rūpes un bailes aizsedz Dieva klātbūtni un liek cilvēkam dzīvot, paļaujoties tikai pašam uz sevi. Bet apziņa par Kunga tuvumu un cerība uz Viņa drīzo atnākšanu stiprina cilvēku sirdis ar prieku, kas ir Svētā Gara klātbūtnes auglis.

4.Adventa svētdiena: Ak, Pestītāj, atver debesis!

Advents un Ziemassvētku laiks mudina uz Marijas godināšanu. Viņa ir Kunga pravietiskā zīme, ko Viņš caur pravieša Isaja muti pasludina cilvēcei 600 gadus pirms Kristus piedzimšanas: Lūk, Jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un Viņa vārds būs Emanuēls.

"Svētīgi tie, kas tic,'' teica Jēzus saviem apus­tuļiem (sal. Jņ 20, 29). Lai Baznīcas liturģiskā gada sākums ir auglīgs ticības padziļināšanas un ap­liecināšanas laiks mums visiem!

Raksta autors: sem. U. Utāns