
Laudetur
Iesus Christus,
in
saecula saeculorum. Amen.
Lai
ir slavēts Jēzus Kristus, mūžīgi mūžam! Āmen.
Katoļi
atšķiras no citiem kristiešiem, ne tikai ar noteiktām dogmām vai
pāvesta primāta atzīšanu, bet arī ar to, ka satiekoties savā
starpā viņi sveicina viens otru ar skaistu sveicienu: "Lai
ir slavēts Jēzus Kristus, mūžīgi mūžam! Āmen."
Dažkārt, man pašam ir nācies dzirdēt no ticīgiem katoļiem,
kurus satieku: "Čau"
vai "Sveiki",
labākajā
gadījumā "Labdien!"
No tā manī rodas tukšums, jo daži ticīgie katoļi nenovērtē šo
Jēzus Kristus vārda piesaukšanu un slavēšanu pirms savstarpējo
sarunu un tikšanās sākuma. Es gribu mazliet pārdomāt šo dziļo
un garīgi saturīgo sveicienu.
Šis
savstarpēji kristīgais sveiciens caur Jēzus vārda godināšanu
atgādina Vecās Derības ieradumu sniegt miera skūpstu un novēlēt
Dieva svētību, kā arī vārda šalom
(ebr. miers) atkārtošanu, satiekoties vai atvadoties no tā, kas
piederēja pie Izvēlētas tautas. Arī Jaunajā Derībā netrūkst
sveicienu piemēru. Visspilgtākie ir eņģeļa sveiciens Jaunavai
Marijai un Kristus miera sveiciens mācekļiem pēc augšāmcelšanas.
Sūtot savus mācekļus Evaņģēlija sludināšanai Kristus grib,
lai mācekļi pirms ieejot kāda mājā vispirms sveicinātu tos, kas
tur dzīvo, ar miera sveicienu.
Sv.
Apustulis Pāvils savu vēstuļu sākumā un beigās novēl
lasītājiem Dieva mīlestību - Jēzus Kristu žēlastību un Sv.
Gara klātbūtni. To pašu dara arī Sv. Apustulis Jānis savās
vēstulēs un Atklāsmēs grāmatā. Kā redzam, sveiciens piesaucot
Dievu vai mieru, kas no nāk Viņa ir ļoti biblisks.
Kristietības vēsturē īpašs sveiciens bija populārs mūku ordeņos, piemēram, kartūzieši joprojām sveicina viens otru: „Memento mori”(Atceries par nāvi), bet franciskāņi izmanto - „Pax et bonum”(Miers un labestība). Ar laiku rietumu kristiešiem vispārīgi populārs kļuva - "Laudetur Iesus Christus, in saecula saeculorum. Amen" (Lai ir slavēts Jēzus Kristus, mūžīgi mūžam! Āmen). Šis sveiciens nav tikai kristiešu savstarpējas pieklājības vai īpašas kultūras izpausme, bet arī Dieva Vārda slavināšana, kā to Katehisms māca: Slavināšana ir lūgšanas veids, kas vitiešāk pauž to, ka Dievs ir Dievs. Tā dzied godības dziesmas Viņa paša dēļ: ne tikai par to, ko Viņš ir darījis, bet vienkārši tāpēc, ka VIŅŠ IR (KBK 2639). Tieši tāpēc kristīgais sveiciens ir Dieva slavēšanas akts, kurā mēs kontemplējam dievišķo „attēlu un līdzību”, satiekoties ar otru kristieti.
Kristietības vēsturē īpašs sveiciens bija populārs mūku ordeņos, piemēram, kartūzieši joprojām sveicina viens otru: „Memento mori”(Atceries par nāvi), bet franciskāņi izmanto - „Pax et bonum”(Miers un labestība). Ar laiku rietumu kristiešiem vispārīgi populārs kļuva - "Laudetur Iesus Christus, in saecula saeculorum. Amen" (Lai ir slavēts Jēzus Kristus, mūžīgi mūžam! Āmen). Šis sveiciens nav tikai kristiešu savstarpējas pieklājības vai īpašas kultūras izpausme, bet arī Dieva Vārda slavināšana, kā to Katehisms māca: Slavināšana ir lūgšanas veids, kas vitiešāk pauž to, ka Dievs ir Dievs. Tā dzied godības dziesmas Viņa paša dēļ: ne tikai par to, ko Viņš ir darījis, bet vienkārši tāpēc, ka VIŅŠ IR (KBK 2639). Tieši tāpēc kristīgais sveiciens ir Dieva slavēšanas akts, kurā mēs kontemplējam dievišķo „attēlu un līdzību”, satiekoties ar otru kristieti.
Piesaucot
un slavējot Dieva Vārdu, mēs ne tikai atdodam godu Debesu Tēvam,
bet arī publiski apliecinām ticību Kristum un savu piederību
Viņam, savu mīlestību un uzticību. Ar šo - "Lai
ir slavēts Jēzus Kristus! Mūžīgi mūžam! Āmen", mēs
it kā gribam izteikt lūgšanu - lai Kristus ir Tas, kurš vada mūsu
savstarpējo dialogu un svētdara mūsu
attiecības,
lai katrs būtu atvērts citiem un pieņemtu savu tuvāko kā brāli
vai māsu Kristū.
Par šo sveicienu daudz var runāt, rakstīt vai pat pētīt no teoloģiskā viedokļa. Ja mēs pazītu Kungu Jēzu ikdienas sarunā, Viņu mīlētu un uzticētos Viņam, tad priviliģēti un priecīgi mēs izrunātu Viņa svēto Vārdu!
Autors: diak. Vitālijs Filipenoks
Vai ir arī kāda īpaša atvadīšanās runa?
AtbildētDzēst