Augusta
mēneša nogalē
man bija
iespēja apmeklēt
vietu, kuru
sapņo apmeklēt
liela daļa
katoļticīgo
(domāju, ka
ne tikai).
Zinu arī
to, ka
daļai no
maniem brāļiem,
semināristiem,
tā ir
vieta, kur
viņi labprāt
kādu reizi
dzīvē
apmeklētu. Šo
mazo miestiņu
sauc – Arsa.
Domāju, ka
pietiekami daudz
ir dzirdēts
par svēto
Arsas prāvestu
Jāni Mariju
Vianeju. Redzēt
to vietu,
kur reiz
dzīvojis viens
no lielākajiem
un zināmākajiem
svētajiem, kas
atdus Francijā,
bija diezgan
aizkustinoši.
Tas,
kas mani
iepriecināja,
bija tas,
ka es
varēju apmeklēt
šo vietu
kopā ar
savu ģimeni
– mammu, tēti,
māsām un
brāli. Es
varēju ar
savām acīm
redzēt
nesatrūdējušo
prāvesta miesu,
kas atrodas
bazilikā. Es
varēju pastaigāt
pa pilsētu,
kur svētais
ir staigājis
un varēju
apskatīt viņa
dzīvokli,
apskatīt arī
viņa sutanu
(nezināju, ka
viņš bija
tik īss..bet
kā saka:
„mazs cinītis
gāž lielu
vezumu”).
Bet viena
lieta tajā
visā bija
nemainīga –
Kristus joprojām
bija tabernākulā.
Šajā
rakstā es
gribēju piedāvāt
vienas lūgšanas
tulkojumu, kuru
atradu viena
mazā kapelā,
kas atradās
blakus bazilikai.
Lūgšana ir
priesteriem.
Manuprāt, šī
lūgšana ir
ļoti svarīga.
Mums kā
kristiešiem būtu
jālūdzās par
saviem ganiem
– mūsu garīgo
vadītāju, mūsu
draudzes
mācītāju/priesteri,
mūsu katedrāles
bīskapu, mūsu
draudzes
priekšniekiem.
Tie ir
cilvēki, kuru
darbs dažreiz
paliek
nepamanīts, kaut
arī viņi
tam velta
visu savu
dzīvi.
Tas
būtu ļoti
skaisti, ja
draudzes locekļi
atcerētos par
saviem ganiem.
Ko gan
mēs bez
viņiem darītu,
ko mēs
darītu bez
priesteriem, kas
seko Jēzum,
kas ir
Kristus attēlus
uz šīs
tik diezgan
samaitātās
pasaules.
Es
domāju, ka arī citi un jo īpaši priesteri būtu priecīgi, ja šī
lūgšana būtu viena no kristiešu ikdienas sastāvdaļām. Pats es
būtu priecīgs, ja šī mazā vēstule aizskanētu līdz kādas
izdevniecības ausīm, lai šo lūgšanu varētu nodot tālāk.
Lūgšana
par mūsu priesterim
Kungs
Jēzu, ar
svēto Jāni
Mariju Vianeju,
mēs Tev
uzticam visus
priesterus, kurus
mēs pazīstam,
kurus esam
satikuši, kuri
mums ir
palīdzējuši,
kurus Tu
mums šodien
dāvā kā
tēvus.
Katru
Tu sauci
viņa vārdā;
mēs Tevi
slavējam un
lūdzam par
katru: sargā
viņus uzticībā,
ko sniedz
Tavs vārds;
Tu, kas
viņus esi
svētījis, lai
viņi nestu
Tavu Vārdu
- lai
viņi būtu
mūsu gani.
Dāvā viņiem
spēku, uzticību
un prieku,
lai viņi
spētu izpildīt
to uzdevumu,
ko Tu
viņiem esi
uzticējis.
Lai
Euharistija, ko
viņi svin,
viņus stiprinātu
un dāvātu
drosmi sevi
upurēt par
avīm, kas
esam mēs;
lai viņi
tiek iegremdēti
Tavas sirds
žēlsirdībā,
ka viņi
spētu būt
vienmēr Tavas
piedošanas
liecinieki; lai
viņi būtu
patiesi Tēva
pielūdzēji; lai
viņi spētu
mums rādīt
patiesu svētuma
ceļu.
Tēvs,
ar viņiem,
mēs sevi
upurējam un
lūdzam par
Baznīcu: lai
tā būtu
Tava Gara
misionāre;
palīdzi mums
viņus mīlēt,
cienīt un
pieņemt kā
dāvanu, kas
nāk no
Tavām rokām,
lai kopā
mēs spētu
pildīt Tavu
darbu – dvēseļu
pestīšanu.
Amen.
Neaizmirsīsim
savus priesterus. Lai Dievs jūs visus bagātīgi svētī.
Autors: Sem.
E. Slišāns
(no Francijas)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru