Grēku
nožēlošanas universālā nozīme
Vai
jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem
galilejiešiem, ka tā cietuši?
Acīmredzot, Jēzus
norāda uz notikumu, kurš tajā laikā saviļņoja visu sabiedrību.
Pilāts, runā Evaņģēlijs, bija sajaucis galilejiešu asinis ar
viņu upurim, tas ir upura dzīvniekiem.
Jeruzalemē bieži
notika pseido-messianiskā vai revolucionārā entuziasma sprādziens,
un Romas prokurors mēģināja apturēt nemiera dīgļus. Šoreiz
atsūtītie karavīri nogalināja daudzus no tiem, kuri bija atnākuši
uz pilsētu, lai piedalītos upurēšanas rituālos. Šīs traģēdijas
rezultātā aizgāja bojā tie, kuri nebija vainīgi pie sacelšanās.
Vērtējot šo
notikumu parādās tipiskā jūdu mentalitāte: ko izdarīja šie
cilvēki, ka viņi bija tik bargi sodīti? Šī reliģiskā domāšana
varbūt nav patiesa, bet mehāniska. Tiesa, ka visas nelaimes ir no
grēka. Tiesa, ka Dievs - taisnīgais tiesnesis un ka Viņš soda par
jebkādu ļaunumu. Bet patiesība ir tā, ka Dieva dzirnavas maļ
lēni un ka Dievs neizmaksā kompensāciju katru sestdienu. Ja mums
šķiet, ka pēc Dieva sprieduma seko sods, tas nozīme, ka mēs
tiesājam citus, nevis sevi.
Astoņpadsmit
cilvēki, uz kuriem nokrita Siloāma tornis, un tos nosita.
Diemžēl tādas
nelaimes notiek tūkstošiem. Katru dienu sabrūk kāda ēka, nokrīt
lidmašīna, notiek avārija uz šosejas. Uzreiz mēs meklējam
vainīgo: konstruktoru, kurš izmantoja nekvalitatīvo materiālu,
inženieri, kurš kļūdījies aprēķinot, vadītāju, kurš bija
reibumā.
Garīgie cilvēki
meklē nopietnāku iemeslu. Dievs radīja pasauli harmonisku,
sakārtotu, labu. Plūdi, zemestrīces un citas dabas kataklizmas
notiek grēka dēļ, raksta sv. Bazilijs. Ar ko tad atšķiras
sv. Bazilija apgalvojums no jūdu mentalitātes? Ebreji arī meklēja
nelaimes iemeslu kaut kādā cilvēciskajā vainā. Bet sv. Bazilijs
dod to pašu padomu, ko Kristus: nelaimes iemeslu jāmeklē
personīgajā grēkā.
Cilvēki sūdzas, ka
ļaunums ir atkarīgs no citu ļaunuma. Tomēr nedaudziem sanāk
pateikt: Kungs, es esmu grēcinieks, bet par manu grēku nesodi pasauli.
Ja
jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.
Viens teoloģijas
pasniedzējs tā aprakstīja galveno atšķirību starp laicīgo un
kristīgo morāli: labs laicīgs cilvēks domā, ka vairākums
cilvēku ir labi un ka laba audzināšana palīdz samazināt slikto
cilvēku skaitu, tomēr kristietība apgalvo, ka visi ir grēkojuši,
bet var izlaboties, pat kļūt svēti, ja vaļsirdīgi izmantos visas
pūles. Kristietība runa par grēka izplatību: ļaunums nokļūt
visur, dievišķais sods draud visiem. Bet jebkāds ļaunums var būt
izlabots ar nožēlu, un visi var kļūt pestīti. Tāpēc Evaņģēlija
prieka vēsts sākas ar pamācību: nožēlojiet, atgriezieties.
Ļaunums būs iznicināts, drīz atnāks Dieva Valstība (Mt 3,2).
No krievu valodas tulkoja: Sem. V. Filipenoks
[Фома
Шпидлик, Размышления
о Евангелии, том II]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru