Mīlestība pret Patiesību

Jūdu profesors Henrijs Bergsons (Henri Bergson), kurš dzīvoja Francijā 20.gs. sākumā, sacīja: "Kristus reliģija ir vienīgā patiesā reliģija, jo tā ir vienīgā reliģija, kura sevī nes liecību par Dievu." Spēcīgi vārdi, kuri izskan no jūda mutes. Ejot cauri viņa biogrāfijai nav vēl īsti skaidrs vai viņš savas dzīves laikā pieņēma kristību vai nē, bet ir skaidrs tas, ka viņš pieņēma Kristu. Viņš meklēja patiesību un to atrada. 

Šis ir tikai vēl viens pierādījums tam, kas tas, kurš meklē, tas arī atrod. [Sal. Lk 11,10] Cilvēks pēc savas dabas ir patiesības meklētājs. Katrs cilvēks ir kā Indiana Džonss, kurš klejo pa dažādām pasaules vietām, meklēdams kādu apslēptu dārgumu. Meklē, lai atrastu Dievu. Tomēr, lai tiktu pie šī dārguma ir jāiziet cauri pārbaudījumiem, labirintiem. Arī, ja mums ir dāvāts šis dārgums jau agrā bērnībā, mēs nedrīkstam teikt, ka mēs šo dārgumu neturpināt meklēt/atklāt, jo dzīves laikā mēs Dievu neiepazīsim, bet kā draugu, iegūsim.

Kas ir liecība par Dievu? - Tā ir mīlestības liecība. Liecība, kas nes pati sevi. Sv. Augustīns ir teicis:

"Meklējot kā cilvēks var mīlēt Dievu, nevar nenonākt pie secinājuma, ka Dievs bija pirmais, kurš mūs iemīlēja."

Mēs dažreiz domājam, ka šī mīlestība, kura mūsos dzīvo, ir mūsu pašu veidota, izcīnīta, attīstīta... Nē! Augustīns mums to atgādina. Un Kristus vēlas, lai mēs pret šo dāvanu izturētos ar mīlestību, jo tieši mīlestība ir kā mazas atslēdziņas, kuras mums paver skatu uz debesīm.

To visu mēs darām ticības spēkā, jo tā ir mūsu un Dieva vienotāja. Tā mūs glābj.

"Un Viņš teica: tava ticība ir tevi izglābusi; ej mierā." [Lk 8, 48]

Ticība ļauj iemantot mieru. To, ko pasaule nevar dot. Tur, kur pasaule nevar iekļūt - manī, Dieva sargātā mājoklī.

Autors: Sem. E. Slišans