Man
Jēzus Kristus
ir Draugs,
Tēvs manas
dzīves
Skolotājs. Kad
dzīvoju pie
audžuvēcakiem,
es bieži
dzirdēju par
Jēzu Kristu
sakām – Viņš
tevi mīl,
uzticies Viņam,
jo Viņš
ir visur
un redz
visu. Laikam
ejot, es
Jēzu Kruistu
aizvien tuvāk
iepazinu un
sāku censties
pēc iespējas
dievbijīgāks
būt pret
Jēzu un
satikt biežāk
Viņu.
Kad
sāku mācīties
Rīgas Katoļu
ģimnāzijā, es
katru dienu
centos apmeklēt
Svētās Mises,
bet es
tajā laikā
vēl biju
trausls un
viegli
ievainojams, jo
man bija
„mīksta sirds”
, ja
kāds negatīvu
pateica vai
arī pajokoja,
es apvainojos.
Es tīcēju,
ka, piekalpojot
pie altāra
es aizvien
vairāk varēju
Viņu iepazīt,
iemīlēt un
satikt. Kad
bija grūtības,
pēc Sv.
Misēm lūdzos
uz Jēzu,
lai Viņš
dod izturību
un mīlestību
pret tiem,
kas man
darīja pāri
un arī
tiem kas
apsmēja mani.
Piedaloties katrā
Sv. Misē,
esmu ļoti
laimīgs, pat
tad, kad
reizēm vēlos,
lai dažreiz
tās ātrāk
beidzas. Tā
ir savā
ziņā iekšēja
cīņa, bet,
kļūstot vecākam
gados, es
sajutu
dziedināšanu no
Jēzus, tik
stipru, ka
vēl un
vēl bija
vēlēšanās
piedalīties Sv.
Misēs. Kad
saņemu Svēto
komūniju, sajutu
sevī dziļu
mieru un
pieskārienu
manai dvēselei,
tas ir
visskaistākais
brīdis manā
dzīvē, jo
tik tīra
un mīlestības
pilna ir
„Jēzus miesa”
jeb Svēta
Komūnija, ka
mani pārņiem
liels mīlestības
piapildījums, ko
vēlāk, darot
labu citiem,
es cenšos
to dot.
Autors:
Sem. Jānis
Grīgs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru