Ļaunumu
var uzvarēt tikai tas, kurš ir bagāts labajā, kurš rūpējas,
lai attīstītos un bagātinātos viņā tās vērtības, ko nosaka
cilvēka, kā Dieva bērna cieņa. Pastāvēt labajā un uzvarēt
ļaunu, tas nozīmē, rūpēties par Dieva bērna cieņu, rūpēties
par savu cilvēcisko cieņu.
Saglabāt
cieņu, lai spētu veicināt labo un uzvarēt ļauno, tas nozīmē
būt iekšēji brīvam, pat ārējās nebrīves apstākļos, tādam
ir jābūt visās dzīves situācijās. Kā Dieva bērni mēs
nedrīkstam būt nebrīvi. Mēs kā Dieva bērni nesam sevī brīvības
mantojumu. Brīvība ir dota cilvēkam, kā viņa diženuma mērs.
Saglabāt cieņu, lai spētu veicināt labo un uzvarēt ļauno, tas
nozīmē dzīvot taisnīgumā. Taisnība izriet no patiesības un
mīlestības. Jo vairāk cilvēkā ir patiesības un mīlestības, jo
vairāk viņā ir taisnīguma. Taisnīgumam ir jāiet roku rokā ar
mīlestību, jo bez mīlestības nav iespējams pilnīgs taisnīgums.
Kur pietrūkst mīlestības un labā, tur šo abu vietu ieņem naids
un vardarbība.
Uzvarēt
ļaunumu ar labo, tas nozīmē saglabāt uzticību patiesībai.
Patiesība ir ļoti delikāta mūsu prāta īpašība. Tiekšanos pēc
patiesības cilvēkam ir dāvājis pats Dievs, tāpēc arī cilvēkam
ir dabiska tieksme pēc patiesības un nepatika pret meliem.
Patiesība tāpat kā taisnīgums, ir saistīta ar mīlestību, bet
mīlestība maksā. Patiesa mīlestība ir nesavtīga, tāpēc arī
patiesība maksā. Patiesība vienmēr cilvēkus vieno un pulcina.
Kristietim ir pienākums pastāvēt par patiesību, arī tad ja par
to nākas dārgi maksāt. Par patiesību maksā, jo neko nemaksā
tikai par putekļiem, arī par kviešu graudu nākas reizēm
samaksāt.
Lai
ļaunumu uzvarēto ar labo, nepieciešams rūpēties par drosmes
tikumu. Drosmes tikums ir cilvēciskā vājuma pārvarēšana, īpaši
baiļu. Kristietim ir jāatceras, ka jābaidās tikai par to, lai
viņš nenodotu Kristu par pāris sudraba gabaliem, gūstot tukšu
mierinājumu. Kristietim nepietiek tikai ar to, ka viņš tikai
nosoda ļaunumu, melus, gļēvulību, nebrīvi, naidu, vardarbību,
bet kristietim pašam ir jābūt patiesam taisnīguma, labuma,
patiesības, brīvības un mīlestības lieciniekam un aizstāvim.
Lai
ļaunuma uzvarētu ar labo un saglabātu cilvēka cieņu, nedrīkst
pielietot vardarbību. Tas, kuram neizdodas uzvarēt ar sirdi un
prātu, tas pūlas uzvarēt ar vardarbību. Katrs brutāla spēka
pielietojums noved pie posta. Vislabākais un visstiprākais cīņas
veids, kādu zina cilvēces vēsture, ir cīņa ar domu palīdzību
(gara spēkā). Lūgsim, lai mēs būtu brīvi no bailēm un
noslieces uz vardarbību.
No
poļu valodas tulkoja: diak. Renārs Birkovs.
Pārdomu
teksta autors: Svētīgais priesteris – moceklis Ježijs Popeluško
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru