Labās acs un labās rokas morāle Mt. 5,29-30

“Ja tava labā acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta ellē. Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis projām, jo labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā visa tava miesa tiek iemesta peklē” [Mt. 5,29-30]

Pārlasot šo rakstu vietu, katram ticīgajam noteikti rodas vairāki jautājumi: kā šos Jēzus teiktos vārdus jāsaprot, kā šie vārdi ir īstenojami dzīvē utt. Kristietis, kurš uzsāk kristīgās dzīves praktizēšanas ceļu vai arī cilvēks, kurš ir patiesības un garīguma meklējumos var apstāties šajā vietā Sv. Rakstos un saprast, ka Dievs no cilvēka prasa “sadistisku” sevis plosīšanu miesīgi vai garīgi. Bez šaubām šie Jēzus teiktie vārdi nav jāsaprot burtiski, ko apstiprina jau Baznīcas tēvi pirmajos kristietības gadsimtos. Šie vārdi jāsaprot kā hiperboliski piemēri. Šos pantus ir nepieciešams pareizi interpretēt un Sv. Raksti ir jālasa un jāinterpretē tajā pašā Garā, kādā tie tika uzrakstīti, ne mazāk svarīgi pievērst uzmanību visu Rakstu saturam un vienībai, ievērojot visas Baznīcas dzīvo Tradīciju un ticības analoģiju, lai pareizi izceltu Sv. Rakstu nozīmi (Vatikāna II koncila dogmatiskā konstitūcija Dei Verbum 12). Lai pareizi interpretētu šos Jēzus teiktos vārdus ir nepieciešama hermeneitika, kas palīdz lasītājam saprast šos Jēzus teiktos vārdus. Šie Sv. Rakstu panti prasa radikālu sekošanu Kristum, par ko jau liecina to saturs, tāpēc ir svarīgi saprast šo vārdu valodas un kultūras kontekstu, saprast kā šos vārdus skaidro Baznīcas mācība un kā šie vārdi ir īstenojami katras personas garīgajā izaugsmē.

Runājot par šiem Jēzus teiktajiem vārdiem, šī nav vienīgā vieta Evaņģēlijos, kur Jēzus runā par miesas locekļu atdalīšanu no pārējā ķermeņa. Evaņģēlijos pavisam ir trīs vietas, kur Jēzus runā par miesas locekļu atšķiršanu no pārējā ķermeņa ja tie ir grēka iemesls:

"Labāk tev kroplim ieiet dzīvībā, nekā tu ar divām rokām un kājām tiktu iemests elles ugunīs." [Mt 5, 29-30; 18, 8-9]

"Labāk tev klibam ieiet mūžīgajā dzīvībā, nekā tev divas kājas un tiec iemests ellē, neizdzēšamā ugunī" [Mk 9, 43-48]

Tā ir dziļa, pamācoša doma, kas praktiskā veidā paskaidro grēka būtību un norāda, cik svarīga ir cīņa pret grēku. Evaņģēlists Sv. Matejs bija muitnieks pirms viņš kļuva par Kristus mācekli un pirmie cilvēki, kuriem Matejs rakstīja šo Evaņģēliju bija jūdi, līdz ar to gan valoda, gan teksta stils bija piemērots ebreju kultūrai un mentalitātei. Sv. Matejs, rakstot šos vārdus, tos lieto kā salīdzinājumu, lai labāk parādītu grēka ļaunumu, jo semītiskajā jeb ebrejiskajā izpratnē grēkam ir sava vieta cilvēka sirdī un grēks spēlē ļoti nozīmīgu lomu cilvēka gribā. Līdz ar to cilvēka ķermeņa locekļi ir instrumenti caur ko grēks atklājas. Acs, roka vai kāja var kļūt par ļaunuma avotu ja tā realizē cilvēka grēcīgo iegribu.¹ Šie Jēzus teiktie vārdi ir līdzeklis, ar kuru Jēzus mūs aicina pretoties grēkam. Šis neparastais salīdzinājums un valoda, kādā tas tika pasniegts, ar ko mūsu Kungs Jēzus aicina mūs pretoties pret katru grēka izdevību.² Nav jāsaprot burtiski, ka kreisā acs būtu labāka par labo vai mazāk bīstama nekā labā, jo ebrejiem labā puse tika uzskatīta par cienījamāku un pieklājīgāku pusi nekā kreisā.³ Labā puse šajos Jēzus vārdos ir domāta kā lietas, kas cilvēkam var būt ļoti dārgas, bet ja tās cilvēku ved uz grēku jeb šīs lietas ir kā lamatas cilvēka ceļā pie Dieva, tad no šīm lietām ir jāatsakās, lai arī cik tas būtu grūti . Šī labā puse cilvēkam var būt saistīta ar kādu personas rakstura īpašību, nodarbošanos, aizraušanos, vārdu sakot - ar sirdslietu, bet ja tā cilvēku ved uz grēku jeb attālina no Dieva, tad no šīs sirdslietas ir jāatsakās. Jēzus mūs aicina uz intensīvu šo šķēršļu novēršanu.

Kā piemērs ir apustuļa Pāvila mācība Korintas draudzei 1. Kor. 8,9-12, kur lasām par problēmu, kas saistīta ar gaļas ēšanu, kas upurēta elkiem. Nobrieduši kristieši zin, ka šī ir vienkārša gaļas ēšana, kas viņus neaptraipa, bet tas var radīt sašutumu un neizpratni mazāk nobriedušos kristiešos. Tādējādi, lai neieļaunotu mazākos brāļus viņi, tomēr, atsakās no upurgaļas ēšanas, lai arī cik nekaitīgi tas būtu.⁴ Atsakoties cilvēkam var būt morālie vai materiālie zaudējumi, bet cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam sevi jāpakļauj upurim, jācīnās pret grēku par katru cenu un turklāt jau pašā sākumā.

Upuris cīņā pret grēku ir jānes arī šodien, arī šodien ir aktuāli šie Jēzus teiktie vārdi. Mūsdienu sabiedrībā ir vērojama nejūtība pret upura, atsacīšanās un pašaizliedzības nepieciešamību. Sabiedrība vairāk pievēršas radītām lietām, kas pašas par sevi ir labas. Vatikāna II koncils lika uzsvaru uz Kristus darbu un personu un aicināja visus cilvēkus censties pēc svētuma, kas ir līdzdalība Kristus dzīvē, kas nevar būt bez krusta un upura.

1 J.Homerski “Ewangelia wedlug sw Mateusza” 136-137 lpp 

2 Nelson “Catholic commentary in Holy Scripture” 862. lpp 

3 Sacra Pagina Vol.I Matthew 266 lpp 

4 A commentary on Gospel of Matthew. R.E. Ohoch & A. Kirk 66 lpp

Autors: Diak. Renārs Birkovs