Krustaceļa VI stacija - Veronika pasniedz Jēzum sviedru lakatu

Facebook.com bija fotogrāfija ar māti Terēzi no Kalkutas, kura baro kādu cilvēku. Uz bildes bija uzrakstīti mātes Terēzes vārdi: „Ja nevari pabarot 100 nabagus, pabaro vienu.” Ja nevari izskaust no sabiedrības nabadzību un palīdzēt visiem nabagiem, palīdzi vienam.

Tik vienkārši!

 

Veronika arī varēja vienkārši noskatīties, kā tiek mocīts Jēzus un vaimanāt, ka nav, kas viņam palīdz, cik tas ir briesmīgi, ka nav taisnības zemes virsū, ko gan viņa nabaga sieviete gan var izdarīt pret šo pūli un tā tālāk. Viņa nedomāja par to, cik maza vai liela ietekme viņai ir uz notikumiem, kas norisinās, bet viņa dara to, kas tajā brīdī ir viņas spēkos – viņa pasniedz Jēzum sviedrautu, noslauka viņa sviedrus un asinis, tādā veidā parādot savu cilvēcību, līdzjūtību un kaut nedaudz mazinot viņa ciešanas.

Šīs divas sievietes mums māca vienu lietu. Mēs bieži ikdienā saskaramies ar problēmām. Ar lielām problēmām. Ar problēmām, kuras skar visu sabiedrību un mūsu spēki ir par mazu, lai šīs problēmas atrisinātu... ko darīt? Un te ir šo abu sieviešu gudrība – dari to, kas ir tavos spēkos, sāc ar mazumu... pat tad, ja tā ir tikai viena ūdens lāse degošā mājā, tas tomēr būs tavs ieguldījums situācijas vēršanā uz labu...

Tik bieži vien mums gadās, ka saskaroties ar kādu problēmu, nedienām, grūtībām, mēs sevi noskaņojam, ka neko jau nevaram labot. Redzot ļaunumu un nepilnības sevī, bieži noplok dūša, jo vājību jau ir tik daudz, neviens nav perfekts, visi kļūdās... ieslīgstam apātijā, nevēlamies ar sevi cīnīties un liekam citiem mūs pieņemt tādus kādi esam! Šai sakarā lasīju labu komentāru portālā draugiem.lv – nav ko attaisnot savu slinkumu mainīties ar to, ka esi tāds kāds esi; taisni brīnums, ka esi pārstājis lietot pamperus. Ja netiec galā ar visām vājībām, klausi mātes Terēzes padomu – ja nevari pabarot 100 trūcīgos, pabaro vienu; ja netiec galā ar 100 vājībām, sāc ar vienu! Tad otru. Tad trešo. Tad ceturto.

Tik bieži var dzirdēt kritiku par mūsu valsti, par negācijām tajā, par patriotisma trūkumu, par nesaskaņām tautiešu starpā... Un atkal! Ko tad es tur varu darīt par labu? Vai tad izmainīšu situāciju?! Tu vari! Sāc ar vidi sev apkārt! Pasmaidi kaimiņam, pretimnācējam, pārdevējai veikalā; piedāvā palīdzību kādam, kuram to vajadzētu; uzmundrini apkārtesošos; pasaki kolēģim darbā vai skolā, ka viņš labi izskatās; palīdzi pagalma sētniekam paceļot kaimiņam izkritušo papīra gabalu un iemetot to miskastē, nevis apsūdzot valsti nekā nedarīšanā; varbūt nopērc lētāku apģērba gabalu kā parasti un ietaupīto summu noziedo kādā projektā; lūdzies par saviem draugiem, ģimeni, valsti, sabiedrību... un tādu sīkumu, ko var izdarīt, ir bezgalīga jūra! Ir tāds teiciens, „tas spēks, ko neredz pilienā, top liels un varens kopumā!” Negaidi, kad tev būs miljons, ietekme, vara un daudz laika! Dievs tev ir devis tik cik tev ir vajadzīgs un devis pietiekami, lai ar to varētu dalīties ar citiem! Galu galā tavs smaids nemaksā neko, bet spēj tik daudz, tāpat uzmundrinoši vārdi, kārtības atstāšana aiz sevis u.t.t.

Lai mums šo divu sieviešu un daudzu citu izcilu cilvēku piemērs palīdz turēties pretī kārdinājumam iegrimt slinkumā un nekā nedarīšanā kritizējot citus, raudot par briesmīgo situāciju, bet gan likt lietā savas „pelēkās šūnas” un radošās spējas, lai ar savām iniciatīvām palīdzētu risināt problēmas, padarītu sevi un pasauli labāku. Lūdzies, lai Dievs tev parāda, ko tu tajā situācijā vislabāk un visefektīvāk vari paveikt. Tev tas liksies mazs ieguldījums, bet varbūt tas mainīs visu sabiedrību?!

Autors: Sem. Pēteris Skudra