03. oktobra pāvesta audience

Dārgie brāļi un māsas,

Šodien es vēlos izcelt liturģiskās lūgšanas ekleziālo dabu. Liturģija ir „līdzdalība paša Kristus lūgšanā, kas Svētajā Garā tiek raidīta Tēvam” (Katoliskās Baznīcas Katehisms 1073). Baznīca, kā Kristus Mistiskā Miesa un vienota ar Viņu pielūdz Tēvu.

Solidarizējoties ar Kristu Viņa lūgšanā Tēvam mēs no jauna atklājam mūsu dziļāko identitāti kā kristieši, kā Tēva, „kas ir debesīs” bērni. Liturģija ir arī visa Kristus satikšanās, tas ir, ar Kristu un Viņa miesu – Baznīcu. Tādā veidā liturģija ir lūgšana ar visiem dzīvajiem universālajā Kristum ticīgo kopienā. Lūgšana kļūst habituāla Dieva klātbūtnes izprašana, jo mēs Baznīcas vārdus padarām par saviem un mācāmies runāt lūgšanā un caur lūgšanu.

Tieši liturģijā Baznīca patiesi ir Baznīca, jo tā ir vieta, kur Dievs nāk pie mums un ienāk mūsu dzīvēs. Atcerēsimies, ka liturģija tiek svinēta Dievam, ne priekš mums; tas ir Viņa darbs; Viņš ir liturģijas veicējs. Mūsu pienākums ir, lai mēs liturģijā esam atvērti Dieva un Viņa Miesas - Baznīcas vadībai.

Pāvests sveic klātesošos svētceļniekus...

No angļu valodas tulkoja: Sem. Pēteris Skudra