26. septembra pāvesta audience

Dārgie brāļi un māsas,

Pēdējās nedēļās koncentrējot savu skatienu uz lūgšanu, kādu mums to māca svētie Raksti, mēs nonākam pie vēl kāda vērtīga lūgšanas avota, proti, liturģijas. Grieķu valodā vārds „liturģija” nozīmē „cilvēku padarīts darbs citiem cilvēkiem”. Šeit „cilvēki” ir jaunie Dieva Cilvēki, kuri ir Kristus radīti, cilvēki, kuri nepastāv paši par sevi un kurus saista nevis asinis, teritorija vai valsts, bet, kuri ir Pashālā noslēpuma radīti. Liturģija ir arī „Dieva darbs”. Kā Otrais Vatikāna koncils māca, liturģija ir līdzeklis, kas nodrošina, ka Kristus mūsu Pestītājs un Augstais Priesteris turpina mūsu atpestīšanas darbu iekš, ar un caur Viņa Baznīcu. Šis ir tas lielais liturģijas noslēpums: Dievs darbojas kamēr mēs esam iesaistīti Viņa darbībā. Koncils sāka savu darbu ar diskusijām par liturģiju, un ne bez iemesla, jo liturģija mums atgādina mums Dieva primātu. Fundamentāls kritērijs tam ir liturģijas orientēšanās uz Tēvu, kura glābjošā mīlestība piedzīvo kulmināciju Viņa dēla nāvē un augšāmcelšanā. Tieši liturģijā mēs „paceļam savas sirdis”, atverot sevi Dieva vārdam, kad sapulcējamies kopā ar saviem brāļiem lūgšanā, kas paceļas mūsos un kura ir vērsta uz Tēvu caur Dēlu Svētajā Garā.

Pāvests sveic svētceļniekus no dažādām zemēm...

No angļu valodas tulkoja: Sem. Pēteris Skudra