5. septembra pāvesta audience

Dārgie brāļi un māsas,

Šodien mēs aplūkojam lūgšanas tematu, kuru atrodam Atklāsmes grāmatas, sauktas arī par Apokalipsi, sākumā. Savā ziņā tā ir sarežģīta grāmata, bet tā satur daudz bagātību. Pat grāmatas pirmie panti satur svarīgu vēsti: tās pasaka mums, ka lūgšana pāri visam nozīmē ieklausīšanos Dievā, kurš runā uz mums.

Šodien, tik daudzu bezjēdzīgu vārdu trokšņa vidū, daudzi cilvēki ir zaudējuši ieradumu klausīties, pat Dieva vārdā. Pirmās Apokalipses rindas mums māca, ka lūgšana nav vienkārši vairāk vārdu, lai izlūgtos Dievu piepildīt mūsu dažādajās vajadzībās, bet drīzāk tai būtu jāsākas kā Dieva slavēšanai par viņa mīlestību un par viņa dāvanu – Jēzu Kristu, kurš mums ir dāvājis izturību, cerību un pestīšanu.

Mums ir jāieaicina Jēzu savās dzīvēs, lai pateiktu mūsu „Jā” Kristum un veicinātu un padziļinātu mūsu kristīgo dzīvi. Pastāvīga lūgšana mums atklās nozīmi Dieva klātbūtnei mūsu dzīvēs un vēsturē. Lūgšana ar citiem, sevišķi liturģiskā lūgšana, padziļinās mūsu izpratni par krustāsisto un augšāmcelto Jēzu mūsu vidū. Tā, jo vairāk mēs pazīstam, mīlam un sekojam Kristum, jo vairāk mēs gribēsim satikt Viņu lūgšanā, jo Viņš ir mūsu dzīves miers, cerība un spēks.

(Tālāk pāvests sveic klātesošos svētceļniekus un turpina ar sekojošo novēlējumu)

Tādēļ es jūs iedrošinu: esiet stipri jūsu katoliskajā ticībā, un ļaujiet lai, vienkāršs prieks, tīra mīlestība, un pilnīgs miers, kas nāk no satikšanās ar Jēzu Kristu, jūs padara par Labās Vēsts mirdzošiem lieciniekiem jauniešu priekšā jūsu pašu zemēs. Lai Dievs jūs visus bagātīgi svētī.

No angļu valodas tulkoja: Sem. Pēteris Skudra