ceturtdiena, 2016. gada 22. decembris

4.adventa svētdienas sprediķis

“Debess, noraso jel Taisno, mākoņi to nosūtiet! Zeme vārtus vaļā ver’i, Pestītājs lai šurpu nāk!” (Sal. Is 45, 8) Dārgie ticīgie, ar šiem ievaddziesmas vārdiem iesākām Adventa 4. svētdienas Svētas Mises svinības. Mēs apzināmies, ka jau drīz pienāks Kristus dzimšanas svētki, ilgojamies pēc Viņa ienākšanas arvien dziļāk mūsu sirdī, un šis prieks un cerība drīz piepildīsies.

Mūsu acu priekšā šodien paveras aina no Vecās Derības, kad pravietis Isajs apsola ķēniņam Ahazam zīmi, ko Kungs pats piepildīs: “Lūk, jaunava ieņems un dzemdēs Dēlu, un viņa vārds būs Emanuēls,” (Is 7, 14) kas ebreju valodā nozīmē: “Dievs ir ar mums.” Baznīca šajā Adventa laikā atceras Izraēļa tautas cerības, kas bija noilgojusies un gaidīja Pestītāju, kurš to atbrīvotu no garīgās apspiestības un nebrīves, kā arī jaunā veidā atklātu Dieva tuvumu saviem ļaudīm. Arī mēs katrs varam pārdomāt, kurās situācijās visizteiktāk esam cerējuši uz Kunga palīdzību, un kā Viņš to ir sniedzis. Varbūt tā bija laimīga notikumu atrisināšanās, iespējams, – kāda cilvēka palīdzība vai garīgs stiprinājums grūtībās. Taču tas mums ļauj labāk apzināties, ka Dievs tiešām ir ar mums. Un šajā Adventa laikā, kad gaidām drīzos Kristus dzimšanas svētkus, esam aicināti sagatavoties uzņemt Kungu vēl vairāk mūsos, lai ļautu Viņam arvien pilnīgāk pārņemt mūsu ikdienas dzīvi, domāšanas veidu, attiecības ar citiem cilvēkiem. Tāpēc atgādinu iespēju pieņemt Grēksūdzes sakramentu, lai Pestītāja dzimšanas svinībās mūsu dvēsele būtu Viņam skaisti sakārtots mājoklis.

Psalma refrēnā kopā ar visu Baznīcu šodien saucam: “Nāc, Kungs, godības karali!” Būsim tie, par kuriem psalmists saka: “Šī ir paaudze, kas viņu meklē, kas meklē Jēkaba Dieva vaigu.” (Ps 24 (23), 6) Meklēsim vairāk savu Kungu, ieaicināsim Viņu arvien vairāk savā dzīvē! Pēc dažām dienām gan Evaņģēlijs mums norādīs, ka Jēzu guldīs silītē, jo svētā ģimene nesaņems mājvietu Betlēmē. Nebūsim tie, kas aizver durvis, Kristum atnākot! Atvērsim Viņam savu dvēseli jo plaši, lai Kungs no jauna piedzimst mūsos un izgaismo mūs ar savas atnākšanas spožumu!

Svētais Pāvils mums šodien arī norāda, ka viņš ir izvēlēts sludināt Evaņģēliju par Jēzu Kristu, un ir saņēmis sūtību “viņa vārda dēļ pakļaut ticībai visas tautas”. (Rom 1, 5) Tiešām Jēzus ir vienīgā cerība, kas var apgaismot visu tautu cilvēkus, ikvienam ir nepieciešams Viņu iepazīt! Redzam, ka ārā, aiz loga, ir tumšākais gada laiks, diennakts lielāko daļu aizņem tumšā nakts. Līdzīgi ir ar cilvēku dzīvi – līdz tajā ienāk Kristus, tā ir ietīta zināmā tumsā. Cilvēks varbūt meklē, bet varbūt maldās, vēl nesaskatot dzīves jēgu, to meklē daudzās lietās, kas tomēr nesniedz paliekošu piepildījumu. Varam pārdomāt arī savu dzīvi līdz brīdim, kad satikām Kristu un sākām Viņam sekot. Iespējams, ka dzīvojām kā miglas tīti, līdz saskatījām, kādā virzienā ejams mūsu dzīves ceļš. Un tagad esam priecīgi, jo zinām, ka ir Kāds, kurš mūs mīl ar bezgalīgu mīlestību un noslēpumaini vada mūsu dzīvi uz satikšanos ar Viņu. Taču tik daudzi vēl nepazīst Jēzu Kristu! Kā ir ar Jūsu ģimenes locekļiem, radiem, draugiem, kolēģiem? Ja kāds no viņiem vēl klīst pa šo dzīvi, nesaredzot tās jēgu, tad atklāsim viņiem ticības gaismu! Liecināsim tiem par Dieva darbiem mūsu dzīvē un lūgsim viņiem ticību, vērtīgo Kunga dāvanu, lai Kristus piedzimšanas svētku gaišums ielīst viņu dvēselē!

Šīs dienas Evaņģēlija fragments ļoti konkrēti mūs pietuvina drīzajām Pestītāja atnākšanas svinībām, jo attēlo Isaja pravietojumā vēstīto Jaunavu Mariju jau mātes cerībās no Svētā Gara. Kunga eņģelis arī atklāj svētajam Jāzepam, ka “viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Jēzus, jo viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem”. (Mt 1, 21) Jā, grēkā kritušās cilvēces cerība tūlīt piepildīsies – atnāks Vienīgais, kas to var samierināt ar Dievu, Tēva mīļais Dēls. Turklāt Viņš savas mīlestības dedzībā ies tik tālu, ka atdos dzīvību par katru no mums, lai mēs varētu dzīvot kopā ar Viņu gan šajā, gan mūžīgajā dzīvē. Tādēļ nebaidīsimies atbildēt Pestītājam ar pretmīlestību! Viņš atnāks uz pasauli kā mazs Bērns, savukārt, mums jādodas Kungam pretī, tāpat kā to darīja gudrie no austrumiem. Iziesim satikt Jēzu Betlēmes silītē ar lūgšanas un pielūgsmes garu, pateicoties par mīlestību, mieru un visām pārējām dāvanām, ko Viņš mums sniedz no savas labvēlības!

“Kungam pieder zeme un viss, kas zemes virsū, pasaule un viss, kas tur dzīvo,” (Ps 24 (23), 1) norāda psalmists. Tas tiešām ir apbrīnojami, ka Viņš, godības karalis, kļūst par Cilvēku, lai mūs izvestu no grēka tumsas un ievestu savā brīnišķajā gaismā. Tāpēc sagaidīsim tuvos Kristus dzimšanas svētkus, dāvinot Viņam plaši atvērtu sirdi, kas priecājas par Viņa atnākšanu! Amen.

RGS 5.kursa students Jānis Rajeckis