Ievads
Citāts
no grāmatas tulkotāja: “ Ferdinando Kamona grāmata ir apstiprinājums tam, ka, nezaudējot
saiknes ar savu izcelsmi, tās garīgo bagātību un dievbijību, māte vienmēr būs
mums līdzās” 108 lpp.
Apraksts
Grāmatas
stāstītais iedalās manuprāt trijās daļās:
1.Māte – kā atbalsts, dzīves
koriģētāja, pareizā ceļu norādītāja, problēmu novērsēja utt.
2. Nāve – uzvara, ciešanas,
dzīves vērtību devēja, cerības un mīlestību piepildījuma -upuris par citu.
3. Altāris – cēlās
mīlestības un upurgatavības piemineklis, vieta klusumam, vieta, pie kuras atgriezties
un pakavēties tajā, kas bija izdzīvots un panests, bet arī savu garīgo upuru
salikšana uz altāra – lai priesteris to izlīdzinātu ar Dievu.
Vēlos
pievērst uzmanību grāmatas autora dotajam nosaukumam “ Altāris Mātei”. Altāris
kā jēdziens parādās grāmatas vidū, to citāti:
·
“ Arī garīdznieks
piekrīt, bet ar vienu iebildi: altāri drīkst celt nevis kādam cilvēkam par
godu, bet gan par piemiņu ”- 74lpp.,
·
“ Nāve
nozīmē apklusušu balsi, šķiršanos uz mūžu, bezgalīgu atšķirību ”.92.lpp.
“ (...); vienīgi tas, kurš apzinās
nāvi, dzīvo patiesi, pārējiem ir bail no nāves, viņi cenšas par to nedomāt, it
kā tās nebūtu.” 93.lpp
“ Īstenībā nāve ir atelpa
asiņainajā cīņā, ko sauc par dzīvi, atelpa, kad var paraudzīties visapkārt un
beidzot saprast........ ( turpinājumu izlasiet paši) ”
·
Altāris ir balss, tilts, tuvošanās” 92lpp.
Daži citāti
par Māti no grāmatas:
ü
“ Mātes darba
mīlestībā bija kaut kas mistisks un traģisks, viņa spēja rimties tikai tad kad bija
pilnīgi zaudējusi spēkus un tik tikko vairs turējās kājās. Tad viņa atstāja
lauku, iedama lēniem, nedrošiem soļiem, atrada ēnu, apsēdās vai drīzāk nokrita,
novaidēdamās – vai! -, un tad atpūtās, strauji elpodama un vedinādamās ar salmu
cepuri. Māte smaidīja. Neviens vairs tā nesmaidīs.” 60lpp.
ü
“ Kamēr viņa bija
dzīva, neviens par to īpaši nedomāja. (...). Kad māte bija dzīva, neviens viņu
neievēroja, katrs dzīvoja sevī.”
Manas pārdomas par šo grāmatu:
Ar šo grāmatu iepazinos Latvijas
Nacionālajā Bibliotēkas grāmatu izstādē “ Saulainā itāļu valoda Latvijā ” 18.
oktobrī (Itāļu valodas nedēļa Latvijā bija no 20 līdz 25. oktobrim 2014. gadā.
Papildus informāciju ja kādam interesē apmeklēt šo pasākumu tas notiek katru
gadu Rīgā)
Šajā
izstādē es šo grāmatu iecienīju, jau to apskatot un iepazīstoties ar grāmatas saturu
un tās vēstījumu, tas ir Mātes nozīmi tajā laikā un mūsdienās, sapratu, ka šī grāmata
ir man. Man ļoti ieintriģēja šīs grāmatas nosaukums un tās saturs.
Man izlasot šādu grāmatas virsrakstu
nāk uzreiz pretenzijas: Kā var tā teikt “Altāris Mātei”, taču Vecajā Derībā un
Jaunās Derības laikā un it īpaši tagad altāris ir upura vieta, kas simbolizē
Kristu, tie kas ir piedalījušies Sv. Misē gan jau ir redzējuši, kas notiek uz
Altāra. Jā ir vēl cita nozīme gan pagānu, gan sātanistu, gan mūsu folkloras
ziņā altāra pielietojums, bet tas ir savādāk uzsvērts, jā tas arī kalpo kā
upura vieta, bet tomēr tas ir skarbāk, ja saprotat, ar ko es to domāju. Protams,
mans nodoms nav te tik daudz pievērst jūsu uzmanību reliģiskajā ziņā, gan citu
piemērus pieminot, bet gan lai jūs saprastu, ka vārdam Altāris ir liela
nozīme cilvēka dzīvē, it īpaši mātes misijas nozīmē. Es tā arī sapratu,
ka vārds Altāris pretstatā iepriekš teiktajam, ir domāts kā mātes gan kā
ciešanu upura vieta, jo viņa/as ir tik neatlaidīgas un maigas uz mums, ka ir
gatavas nest upuri par mums, lai aizliedzot sevi mūs darītu laimīgākus un ka
mēs izaugtu laimīgi. Protams, netikai priekš Mātes ir altāris kā upura vieta,
bet arī kā mīlestības kopgalds, ar to es vēlējos teikt vai nu kāda tā
situācija nebūtu mūsu ģimenēs jeb kā tas bija grāmatā aprakstīts, mēs sanākam
pie ģimenes pavarda, un šī pavarda kopējās mīlestības veicēja ir pati māte un
mēs ja atsaucamies uz šo ielūgumu. Viennozīmīgi šī grāmata mani neatstāja
vienaldzīgu, jo tas temats bija un būs aktuāls – par Mātes nozīmi mūsdienās.
Kāpēc man ir tik svarīgs šis temats par Māti un arī izrietot no grāmatas,
aprakstīto Māti? Tāpēc ka man māte nozīmē daudz, ja no tās nenāk mīlestība,
nenāk arī nekas viegli šajā dzīvē u tad ir grūti ar vieglu skatienu raudzīties
cerībā uz priekšu. Kā reiz mana audžumamma teica, “ Mīlestība tiek iezīsta no
mātes krūts ”. Šeit man nav daudz ko piebilst, kā tikai to ka, ja nav šī
cilvēciskā mīlestība saņemta, tad dzīvē būs tāds pa reizēm tukšuma sajūta.
(Mana paša dzejoli par Mammu meklējiet atsevišķi šajā blogā)
Gavēņa
noskaņās un ne tikai
Man šī grāmata lika aizdomāties par daudz ko šajā dzīvē notiekošo
un galu galā arī par savu dzīvi. Tā kā vēl nav beidzies gavēņa laiks, būtu
jauki ja mēs aizdomātos ne tikai vien par šo pilno cerības laiku, kurā mēs
cenšamies mainīties, bet arī:
·
No kā es vēlētos atteikties
par labu sev un citiem šajā gavēnī?
·
Var būt vairāk laika
pavadīt laiku ar mammu, pat ja cik tas skumji nebūtu kamēr viņa vēl dzīva ir?
·
Neaizmirst par Jēzus
Kristus nāvi, bet to saskatīt kā dabisku procesu, ne tikai fizisku un
iznīkstošu, bet garīgu izaugsmi, tas ir ļaut ciešanām un pārbaudījumiem sevi
ieskaut cerībā, bet nevis nāves tuksnesī kur viss beidzas.
·
Izveidot un pilnveidot
savu altāri savā sirdī, bet neglabāt savā sirdī kā uz altāra nevajadzīgas
rūpes, bet to visu atdodot Dievam,
aiziet pie grēksūdzes, izrunājoties ar kādu un pat izraudāties, lai kļūti brīvi
no važām ko aplikām sev apkārt vai arī
kāds tas mums uzlika vai
uzņēmām citu
problēmas. Būsim brīvi un droši savā ikdienā no nevajadzīgām lietām.
Ieteikumi:
Iesaku no sirds izlasiet šo grāmatu, tā motivēs jūs vairāk
kaut ko darīt, paskatīties uz dzīvi savādāk, tas ir pozitīvāk, cerīgāk un
radošāk, tā it kā es kaut ko tikko jaunu uzzināju un izjutu. Bet galvenais
neaizmirst, ka garīgo dzīvi arī neatstāt bez darba, bet gan kā altāri pildīt ar
visdažādākajiem labumiem, gan sāpīgu un patīkamu pieredzes augļiem, jo katra
lieta kas notiek ne vienmēr ir, bet pa reizēm nenotiek tāpat vien, tam ir kāds sakars ar notikušo. Būsim drosmīgi
doties šīs dzīves ceļā.
“ Tāpēc nav būtiski, kā sauca to, kurš atrodas vistuvāk
mātei, jo mocekļu ķēde nepārtraukti turpinās kopš Kristus laikiem un ilgs vēl gadsimtiem
ilgi.” 106.lpp
Raksta
autors: sem. J. Grīgs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru