Mūsu
sirds svētnīca
Dārgie brāļi
un māsas Kristū!
Šodienas
Evaņģēlijā mēs dzirdējām par Jēzu, kurš no svētnīcas izdzina tirgotājus un
naudas mainītājus. Viņš pagatavoja no auklām pātagu un izdzina visus ārā, reizē
ar aitām un vēršiem, izkaisīja naudas mainītāju naudu un apgāza galdus, un
tiem, kas pārdeva baložus, lika tos aizvākt projām. Kāpēc Viņš to darīja? Tāpēc,
ka Viņam bija dārga šī svētā vieta, kur ļaudis nāca pielūgt Dievu, un kas bija arī
Viņa Tēva nams.
Vai mēs būtu
uz ko tādu spējīgi? Mūsdienās mums nav gluži tādas svētnīcas, kāda bija ebreju
tautai tajā laikā, bet mums šī Dieva svētnīca ir mūsu draudzes Baznīca, uz kuru
mēs, līdzīgi kā jūdu tauta, ejam atdot Dievam godu, Viņu pielūgt un godināt.
Vai mēs būtu spējīgi paņemt pātagu un izdzīt no mūsu Baznīcas ārā visāda veida
tirgotājus un naudas mainītājus, kas varēt to apsēst? Paldies Dievam, mūsu
Baznīcu nekas tāds nav apsēdis, bet ir viena cita lieta, kurai es vēlos
pievērst jūsu uzmanību.
Mūsu sirdīs,
dvēseles pašos dziļumos, arī ir templis, kurš ir paredzēts pašam Dievam. Bet
bieži vien gadās, ka to ir apsēduši visāda veidā tirgotāji un naudas mainītāji.
Tie novērš mūsu domas un uzmanību no Dieva, kuram mūsu dzīvē pienākas galvenā
vieta. Ar saviem piedāvājumiem, šie tirgotāji palīdz aizmirst mūsu Radītāju, tā
vietā ieliekot radību.
Aicināsim Jēzu
mūsu sirdīs, lai Viņš no mūsu sirds ar pātagu padzen visu to, kas ieņem Dieva
vietu, kas novērš mūsu domas un sirdis no Dieva, ka mēs nereti savā ikdienā
aizmirstam Dievu. Lūgsim Jēzum, lai Viņš arī mums uzrāda, kas ir šie baloži,
mūsu svētnīcā, kurus mums pašiem, ar savu piepūli ir jāaizvāc, lai tiem
nenodarītu pāri, un lai tie neieņemtu vietu, kas pienākas Dievam. Amen.
Raksta autors: diak. J. Skutels
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru