999,
1000, 1001 ... tā tālāk un tā joprojām
Kāpēc man būtu jāskaita mani vai citu kritieni?...
To ir ļoti daudz!
Arī Pestītājs pakrita ne vienu, ne divas pat ne
trīs, bet daudz, daudz patiešām daudz vairāk reižu. Ne velti mēs to pieminam
veselās trijās no četrpadsmit stacijās.
Kur paliek tas, ka Jēzus ir Dieva Dēls, Trīsvienības
otrā persona. Kā Viņš vispār uzdrīkstējās pakrist? Kāds var uzdot jautājumu:
„Kā vispār tādam vārgulim var ticēt?”
Tā ir ļoti smaga maldīšanās. Dievs ir neizmērojami
spēcīgs! Tik spēcīgs, ka spēja pārciest trīsreiz lielāku šaustīšanas devu, nest
smago krusta koku un piedevām nest VISAS cilvēces grēkus! Jā, visas cilvēces
grēkus!
Nedaudz ilustrēšu grēka realitāti – aptuveni pēdējo
40 gadu laikā ir nogalināti 2 miljardi nevainīgu bērnu mātes miesās. Tie ir
tikai 40 gadi! Tā ir tikai viena no sfērām! Cik daudz citās sfērās tiek
gadsimtiem ilgi grēkots?
Šo visu var salīdzināt ar tāda smaguma celšanu, ko
nemaz cilvēks nevar pacelt un tās nav viena vai divas tonnas.
Dievs to spēj. Viņš pakrīt, ceļās un vēl sauc uz
cilvēku, lai atdod Viņam visas vainas. Lūk, tas ir Spēks!
Lūgsimies par to, lai mēs neskaitītu mūsu kritienus,
bet būtu pateicīgi par katru to nepelnīto reizi, kad saņemam Dieva žēlastības.
Raksta autors: sem.
R. Andžāns.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru