Pirmā
Lieldienu prakse Madonā
(2012.
gadā no 1. līdz 9. aprīlim)
Es
biju nosūtīts pie Madonas prāvesta priestera Riharda Rasnača, kas ir
pazīstams lielākajai daļai Madonas iedzīvotāju. Ieguvums no
prakses bija liels, bet ne jau tikai ar jaukiem notikumiem, ko prakse
sniedza man, un ar pieredzi, bet arī ar novērojumiem, kā
priesteris Rihards, individuāli un ar citu cilvēka palīdzību, veica
pienākumus draudzē un baznīcā, un arī ārpus tās. Piemēram,
pietiek vien ar to, ka ir Adorācijas kapela Madonā, bet tai arī ir
nepieciešams ārējs izskats, kas piesaistītu cilvēkus, tas ir,
jāpadomā kurā vietā būs stāvvieta mašīnām, kur
divriteņiem atvēlēt vietu, cik daudz būs lampu, kas izgaismos
celiņu utt. Lai labāk sekmētos pastorālais darbs baznīcā, ir
jāpadomā arī, kur ņemt finanses. To var izdarīt ja ir labas attiecības ar Madonas domi, kurā iesniedzot projekta plānu tiek
piešķirta attiecīgā naudas summa Alfa kursa izdevumiem. Tā
varētu minēt vēl daudzus piemērus, bet tas nav nepieciešams, jo
skaidrs ir tas, ka bez aktīvas iesaistīšanās vides
sabiedrības uzlabošanā, nebūs rezultātu, ja par to nedomās.
Pēc
priestera Riharda sniegtā piemēra ikdienas dzīvē manī radās
pārliecība, ka arī es to varu izdarīt, pat tad, ja es esmu vājš. Tātad, lai sabiedrību
mainītu, ir jāmainās pašam, bet ir arī jābūt pašam
sabiedriski aktīvam, jo tikā tā sekmēsies mana kalpošana
cilvēkiem, jo es zināšu, kas viņiem pietrūkst.
Autors: Sem. J. Grīgs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru