Satikšanās, kas pārveido

Lk 19, 1-10

”Viņš gribēja redzēt Jēzu...” (Lk 19, 3)

Vēlos dalīties pārdomās par Evaņģēlijā aprakstītajiem notikumiem, kas risinās Jērikas pilsētā. Šajā pilsētā notiek vairākas satikšanās, kas uz visiem laikiem izmainīja cilvēku dzīves. Kas un ar ko satikās? Satikās cilvēks ar Mīlestību - ar Dievu.

 

Pirmkārt, jau pie pilsētas vārtiem notiek Jēzus tikšanās ar aklo ubagu. No Marka Evaņģēlija zinām, ka viņu sauca Bartimejs (Mk 10, 46). Šis cilvēks tik ļoti gaidīja šo tikšanos. Gaidīja tikšanos ar Mīlestību, kas piedod, pārveido un dziedina! Un tas izmainīja viņa dzīvi (sal. Lk 18, 35-43).

Otrkārt, ejot cauri Jērikai, Jēzus satiek kādu cilvēku, kurš arī alkst pēc šīs tikšanās - muitnieku priekšnieku vārdā Zahejs (Lk 19, 2). Zahejs parāda patiesa kristieša nostāju - vēlēties satikt Jēzu, Viņu redzēt. Ielūkoties Viņā. Būt Viņa klātbūtnē. Un, neskatoties uz daudzām grūtībām un šķēršļiem - ”Viņš gribēja redzēt Jēzu, kas Viņš ir, bet aiz ļaužu pulka nevārēja, jo bija maza auguma” (Lk 19, 3), viņš dara visu, lai nepalaistu Jēzu garām. Zahejam svarīgākā bija tikšanās ar Jēzu!

Visbeidzot, kā ir ar mums? Ar mani? Ar tevi? Vai es gribu satikt Jēzu? Vai es nāku pie Jēzus, kurš ir Mīlestība, lai arvien labāk Viņu iepazītu, iemīlētu? Vai vēlos, lai Viņš pārveido manu dzīvi, manu sirdi - bieži vien cietu kā akmens (sal. Ez 36, 26)? Varbūt drīzāk gribu, lai Jēzus tikai izpilda manas vēlmes un iegribas? Lai apstiprina manu viedokli par otru cilvēku un attiecībām ar viņu? Varbūt vēlos, lai Kungs akceptē manus uzskatus par Dievu?

 

Var jau būt, ka kāds sacīs ”es Viņu jau pazīstu, esmu jau iepazinis. Es daudz lūdzos, eju uz baznīcu, esmu dievbijīgs. Visu daru Jēzus godam”. Bet, vai tiešām visu??? Es varu darīt daudz dievbijīgu lietu, bet ja tas nepārveido manu sirdi, nav jēgas. Ja tas nevairo manu mīlestību uz Dievu, tuvāko un sevi, liekulīgi būs teikt, ka Viņu pazīstu, pat ja tiešām esmu dievbijīgs. Jēzus var būt svarīgs, bet var nebūt svarīga personīga tikšanās ar Viņu. Viss Jēzum - mana reliģiozitāte, dievbijība, daudzās lūgšanas, gavēņi, svētceļojumi..., bet, vai mana sirds, prāts, jūtas un domas? Vai mana dzīve?

Zahejs vēlējās tikties ar Jēzu, jo gribēja izmainīt dzīvi, savu sirdi: ”Redzi, Kungs, pusi savas mantas es atdodu nabagiem un, ja kādu esmu apkrāpis, tam atdošu četrkārtīgi” (Lk 19, 8). Ja vēlos patiešām redzēt Jēzu, satikt Mīlestību, tad es arī vēlēšos dalīt savu dzīvi ar tuvāko. Ja personīga tikšanās ar Kungu dara manu sirdi atvērtu uz cilvēkiem (vājiem un grēcīgiem), kas man ir līdzās, tad tas maina manu dzīvi un visām dievbijības praksēm ir sava jēga. Cilvēks, kurš ir piedzīvojis dziļi personīgu tikšanos ar Pestītāju, ir atvērts dialogam. Viņš neieslēdzas savā egoismā, neapmierinātībā vai savās projekcijās - manai dzīvei ir jāizskatās tā, citiem ir jādara vai jārunā tas un tas. Es ļauju, lai Jēzus veido mani un citus. Pat ja tas reizēm notiek ar līdzcilvēku palīdzību... Ja neesmu atvērts dialogam ar tuvāko, nevaru patiesi realizēt Mīlestības Bausli - mīli Dievu pāri visam un tuvāko kā sevi pašu (sal. Mt 22, 37-39), jo ”kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko nav redzējis” (1 Jņ 4, 20b). Mīlēt - nozīmē komunicēt...

Nobeidzot pārdomas, vēlos citēt jezuītu tēva Remīgija Reclava SJ teikto:

  ”Mīlēt Dievu ir viegli, jo Viņš ir svēts. Viņš tik ļoti mani mīl, ka nomira par mani, visu man atdeva. Viņš ir visvarens, vienmēr man piedod; ir simpātisks lūgšanā - vienmēr klātesošs, man nevajag Viņam to lūgt, nokrītu ceļos - ir. Mīļš ir tas Dievs! Dievu ir viegli mīlēt! Bet cilvēku, kurš ir līdzās? Kurš nepiedeva. Kad viņu lūdzu, tad viņa nav. Kurš ir spītīgs, nepieklājīgs, slikts, daudz grēko. Tādu ir grūti mīlēt, bet viņš ir dārgums.”  

Dievu tik tiešām ir viegli mīlēt un ”skaitīt” lūgšanas arvien garākas, gavēt arvien biežāk, ”krustus kārt pie sienas ar vien lielākus un zeltītākus un figūriņas skūpstīt, jo tas ir viegli...” (t. R. Reclavs SJ), bet atvērt savu sirdi tuvākajam, pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir - tas tiešām reizēm ir grūti! Bet, ja mēs pāri visam vēlēsimies satikt, redzēt un iemīlēt Jēzu, ja satikšanās ar Viņu būs svarīgāka par to, ko es varu dot Viņam, tad spēsim arī dalīties ar citiem un nebaidīsimies atvērties dialogam ar otru cilvēku. Ja spēju atvērties un pārvarēt savas bailes vai aizspriedumus, tad esmu jau solīti tuvāk pilnībai, jo ”Mīlestībā nav baiļu, bet patiesa mīlestība aizdzen bailes...kas baidās, nav sasniedzis pilnību mīlestībā” (1 Jņ 4, 18). 

 

-->

Kungs, dāvā man slāpes pēc Tavas mīlestības un klātbūtnes,

Lai es vēlētos satikt Tevi, būt ar Tevi, raudzīties Tevī, mīlēt Tevi.

Lai es spētu savu tuvāko uzlūkot ar Tavu skatienu un mīlēt tā,

kā Tava sirds to vēlas...Atver manu sirdi otra vajadzībām un dari,

lai tā vairāk mīl, bet mazāk tiesā...Lai tikšanās ar Tevi ved mani

uz satikšanos ar brāļiem - patiesībā, mīlestībā un pazemībā.

 

Autors: Sem. E. Rudovičs